žurgt,
žurgstu, žurgu,1) weichen (intr.),
nass, durchnässt werden U., Vīt., Adl., N. - Schwanb., Selsau, Tirsen, Zebrene, (mit
ur̂ ) AP., Jürg.:
ganiņš žurgst cauru dienu lietū AP.
pastalas ir jau ilgi žurgušas Jürg.
slapjdraņķī sākām žurgt; kamē̦r mājā tikām, bijām pa˙visam nuožurguši Vīt.;
2) saufen (mit
ur̂ ) Jürg.;
3) prs.
žùrdz 2 (III p.), III prt.
žurdza, stark fliessen Ludsen:
kritumā ūdens žurdz.Avots: ME IV,
833