Paplašinātā meklēšana

àizžvakstêtiês, anfangen zu klirren: ķēdītes aizžvakstējušās LP. VI, 936.

Avots: ME I, 62

nùožvakstêt, nuožvakšķêt, nùožvākstêt, auch refl. -tiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Schlagen, Fallen, Rauschen des Wassers, des Waldes: tâ licis, ka nuožvakstējis vien JU. viņš mani nuosvieda gar zemi, ka tikai nuožvakstējās vien A. XVI, 886. zivs aizpe̦ld garām, ka nuožvākst vien LP. IV, 45. ūdens nuožvākst V, 387. ievēlusies upē, ka nuožvākstējis vien VII, 1074. te uz vienu reizi mežs tâ kâ nuožvākstē̦tu LP. IV, 188. nuožvakšķ zeme atjājuot BW. 32970, 2.

Avots: ME II, 895

žvaks, Interjektion: žvaks! lādītes saturs saslīdēja uz vienu pusi Saulietis R. I, 103.

Avots: ME IV, 840

žvakstêt,

1): auch Borchow, Gramsden;

3): auch Borchow; ‡

4) = žļakstêt 1 Schwarden: slapjas kājas žvakst.

Avots: EH II, 823

žvakstêt, -u, -ẽju Kl., Stom., Wessen,

1) = zvakstêt; schwirren U.: (metala) nauda kabatā vai makā (kratīta) žvakst Adl., Arrasch, Bolwen, Bauske, Dunika, Fehsen, Fehteln, Fockenhof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lemsal, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Mahlup, Peb., PS., Ruj., Ramkau, Schibbenhof, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Spr., Stenden, Tirsen, Trik., Vīt., Wessen u. a. jāj, ka (zirgam pakavi vai īkstis) žvakst vien Jürg., Nötk. pakavi žvakst LP. I, 135. pulkstenis iet, ka žvakst vien Kosenhof. ķēdes kustinātas žvakst Fehteln, Kalz., Kokn., Kosenhof, Kreuzb., Stockm. iemaukti čigānam braucuot žvakst Fehteln, Kreuzb. ar dazādiem sīkiem, cietiem priekšme̦tiem pildītas kabatas skrienuot žvakst Bers., Nötk. žvakst sē̦rkuociņi, tē̦rauda spalvas, nepilnu kastīti kratuot, arī maguoņu galviņā gatavās sēkliņas (kratītas) Bers. žvakst (es schallt) vien, kâ cē̦rt N. - Peb. dancuo, lai kauli vien žvakst Plūd. LR. III, 48. zuobe̦ni nu žvinkst un žvakst Lautb. Ind. u. Arija 26. dzirdēja guovju žvakstuošuo ("?") ēšanu Veselis Saules kaps. 107. kupla mums pļauja; lai žvikst un žvakst! Deglavs Rīga II, 1, 163;

2) = zvakšêt 2: smagas ķēdes zemē sviestas žvakst Burtn., Druw., Erlaa, Gotthardsberg, Grünw., Launekaln, Lennew., Mar., Marzenhof, Schrunden, Serben, Sermus, Smilten, Wessen. ābuoli krita nuo ābeles žvakstē̦dami Lems. žvakst pupu kule, kad krītuot atsitas pret zemi Bers., Preekuln; krachen (wie gefällte Bäume) U., Warkl. duod par muti, lai tik žvakst U.;

3) = zvakšêt 3 Frauenb., Plm., U. Refl. -tiês, = žvakstêt 2: žvakstējās tautu meita, kad iesviežu kamanās BW. 17977.

Avots: ME IV, 840, 841

žvakstiens, ein (kurzer) dumpfer Schall: skan cirvja žvakstieni A. Up. J. l. 3.

Avots: ME IV, 841

žvakstinât: spārniem smagi žvakstinādams A. Upītis Pirmā nakts 57.

Avots: EH II, 823

žvakstinât, = zvakšinât 1, das durch žvakstêt 1 bezeichnete Geräusch hervorrufen U., mit Geld klappern Allend. n. U.: naudu vien žvakstināja BW. 3445 var. (ähnlich AP., Arrasch, Bers., Drosth., Golg., Meiran, Saikava, Schwanb., Trik. u. a.). lai kumeļi žvakstināja (iemauktus) 29792 var.; "= zvadzinât" Sessw. n. U.

Avots: ME IV, 841

žvakstiņš, eine Art Pflanze (= plikstiņš?): sausās pļavās un ežmalās aug žvakstiņš, kuŗa sausie, plakanie augļi žvakst Bers.

Avots: ME IV, 841

žvakstît, -u, -ĩju U., = žvakstêt, krachen, schwirren.

Avots: ME IV, 841

nùožvakstêt: auch Dunika, Preekuln; spārni nuožvakst vien Pas. VIII, 380.

Avots: EH II, 111

ìežvadzêt, gew. das Refl. - tiês, [ìežvakstêtiês Bers.], erklingen, erklirren: viņa izkapts dre̦bē̦dama iežvadz Latv.

Avots: ME II, 94

pūtêtiês,

1) "?": pūtējās (Var.: žvakstējās) tautu meita, kamanās iele̦cuot BW. 17977, 1;

2) sich erholen:
kuo tad tu še atsē̦dusies pūtējies? Vank.

Avots: ME III, 453

saslîdêt, intr., plötzlich stark gleiten: žvaks! lādītes saturs saslīdēja uz vienu pusi Saul. I, 103.

Avots: ME III, 737

svakstêt (?) Lennew. "žvakstêt".

Avots: ME III, 1142

švakstêt "?": visur dīc un švakst Sudr. E. Duomas II, 132. Vgl. svakstêt und žvakstêt.

Avots: ME IV, 114

‡ žvakš Dunika, = žvaks.

Avots: EH II, 823

žvākstinât, = žvakstinât: lai kumeļi žvākstināja (iemauktus) BW. 29792 var.

Avots: ME IV, 843

zvankstêt Stockm. "= žvakstêt".

Avots: ME IV, 765

žvikstêt,

1) = žibêt, flimmern Ahs.: puika skrej tik ātri, ka žvikst Stenden. iet, ka žvikst vien Ramelshof. šuvuši, ka žvikst vien LP. VII, 1157;

2) ein Schallverbum Nötk.: pļauj, ka žvikst vien Golg., Saikava, Sessw. kupla mums pļauja, lai žvikst un žvakst Deglavs Rīga II, 1, 163. tā amzierējas, ka žvikst vien, ar tuo jaunkungu Zobgala kal. v. J. 1910, S. 58;

3) "?": tu mūžīgi žviksti tuo de̦gunu pa avīzēm Latvis Nr. 1856. Vgl. švikstêt und žvidzêt.

Avots: ME IV, 845