Paplašinātā meklēšana

ìežvikstêtiês, intr.,

[1) aufsäuseln]:
lē̦ni iežvikstas smilga Apsk. 190, 262;

[2) erknallen:
pātaga vai rīkste (ātri kustuoties) iežvikstas Schujen, Serben, Wenden, Roop;

3) erklirren:
kuopā sasietas atslē̦gas var iežvikstēties, kad tās saitiekas Heidenfeld].

Avots: ME II, 94

nùožvikstêt, ‡

2) = (ātri kustuoties) nùozibêt (?): zibens piepēži nuožvikstēja gar acīm Ahs. vaguoni nuožvikst vien gaŗām Stenden. ragus ... uz leju skrej, ka nuožvikst vien Dünsb. Etnogr. 97.

Avots: EH II, 111

[nùožvikstêt Stenden, = nùošvĩkstêt.]

Avots: ME II, 895

pažvikstêt: auch ("pazibēt") Popen n. FBR. XVI, 110: lapu sluota pažvikstēja ("?") gaisā Vindedze 58.

Avots: EH XIII, 194

žviks, eine Interj. zur Bezeichnung einer sehr schnellen Bewegung (?): vāvere žviks eglē galā, žviks uotrā kuokā Stenden. tâ tas žviks gaŗšļauku aiz sliekšņa LP. I, 155. žviks pirkstā bitīte tam iedzēla Plūd. Llv. II, 311.

Avots: ME IV, 845

žvikstele "?": šaudās kâ atspuole, kâ žvikstele (sage man von einem unruhigen Menschen) Schibbenhof; eine energische, hurtige Frauensperson Ramelshof; tā ir gan žvikstele: iet, ka žvikst vien; "kas žvikstina; vìegla sieviete" Nötk.

Avots: ME IV, 845

žvikstêt,

1) = žibêt, flimmern Ahs.: puika skrej tik ātri, ka žvikst Stenden. iet, ka žvikst vien Ramelshof. šuvuši, ka žvikst vien LP. VII, 1157;

2) ein Schallverbum Nötk.: pļauj, ka žvikst vien Golg., Saikava, Sessw. kupla mums pļauja, lai žvikst un žvakst Deglavs Rīga II, 1, 163. tā amzierējas, ka žvikst vien, ar tuo jaunkungu Zobgala kal. v. J. 1910, S. 58;

3) "?": tu mūžīgi žviksti tuo de̦gunu pa avīzēm Latvis Nr. 1856. Vgl. švikstêt und žvidzêt.

Avots: ME IV, 845

žvikstinât Stenden, = žvidzinât II: ž. rīksti guovij gar acīm. Refl. -tiês Ahs., Stenden, schnell hin und her schwingen, schwenken: kuo tu te ar pātagu žvikstinies?

Avots: ME IV, 845

žvikstiņš Dond. u. Sassm. n. RKr. XVII, 67, = žvika I.

Avots: ME IV, 845

žviksts, ein Hitzkopf Jürg.

Avots: ME IV, 845

nùošvĩkstêt, nùošviukstêt, nùošviukš(ķ)êt, nùožvikstêt, intr., dahinsausen, dahinrauschen, einen knallenden, rauschenden Schall von sich geben: pātaga asi nuošvīkstēja gar zirga sāniem Vēr. II, 423. te pār galvu viņam nuošvīkst spārni JK. III, 75. es atvedu tautu meitu, krūmi vien nuošvīkstēja BW. 17183 (krūmi vien nuožvīkstēja A. XX, 491). aizgāja, ka svārki nuošvīkstēja vien. nuošviukš drēbes Duomas II, 1025. žvīks, žvīks, nuožvīkstēja vice MWM. X, 4. vējš vien nùožvīkstējis gar ausīm LP. V, 60.

Avots: ME II, 871

vidžêt

1) = vidžinât L., U.;

2) "zvidzēt, zvīdzēt, žvikstēt" Ahs.: vējsudmalas iet, ka vidž vien Ahs. n. RKr. XVII, 63.

Avots: ME IV, 581

žvakstêt, -u, -ẽju Kl., Stom., Wessen,

1) = zvakstêt; schwirren U.: (metala) nauda kabatā vai makā (kratīta) žvakst Adl., Arrasch, Bolwen, Bauske, Dunika, Fehsen, Fehteln, Fockenhof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lemsal, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Mahlup, Peb., PS., Ruj., Ramkau, Schibbenhof, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Spr., Stenden, Tirsen, Trik., Vīt., Wessen u. a. jāj, ka (zirgam pakavi vai īkstis) žvakst vien Jürg., Nötk. pakavi žvakst LP. I, 135. pulkstenis iet, ka žvakst vien Kosenhof. ķēdes kustinātas žvakst Fehteln, Kalz., Kokn., Kosenhof, Kreuzb., Stockm. iemaukti čigānam braucuot žvakst Fehteln, Kreuzb. ar dazādiem sīkiem, cietiem priekšme̦tiem pildītas kabatas skrienuot žvakst Bers., Nötk. žvakst sē̦rkuociņi, tē̦rauda spalvas, nepilnu kastīti kratuot, arī maguoņu galviņā gatavās sēkliņas (kratītas) Bers. žvakst (es schallt) vien, kâ cē̦rt N. - Peb. dancuo, lai kauli vien žvakst Plūd. LR. III, 48. zuobe̦ni nu žvinkst un žvakst Lautb. Ind. u. Arija 26. dzirdēja guovju žvakstuošuo ("?") ēšanu Veselis Saules kaps. 107. kupla mums pļauja; lai žvikst un žvakst! Deglavs Rīga II, 1, 163;

2) = zvakšêt 2: smagas ķēdes zemē sviestas žvakst Burtn., Druw., Erlaa, Gotthardsberg, Grünw., Launekaln, Lennew., Mar., Marzenhof, Schrunden, Serben, Sermus, Smilten, Wessen. ābuoli krita nuo ābeles žvakstē̦dami Lems. žvakst pupu kule, kad krītuot atsitas pret zemi Bers., Preekuln; krachen (wie gefällte Bäume) U., Warkl. duod par muti, lai tik žvakst U.;

3) = zvakšêt 3 Frauenb., Plm., U. Refl. -tiês, = žvakstêt 2: žvakstējās tautu meita, kad iesviežu kamanās BW. 17977.

Avots: ME IV, 840, 841

žvigule, ein Mädchen, das ausgelassen lacht Allunan n. U.; "kas žvikst" (?) Nötk.; vgl. zvigulis I.

Avots: ME IV, 844

žvikš, žvikt, = žviks: šis tam virsū ar zuobinu - žvikš! Pas. V, 484. citi zvē̦ri tuo padzirdējuši žvikt nuo alas ārā LP. IV, 51.

Avots: ME IV, 845