žvingu
žviñgu žvañgu Frauenb. (vom Glockenläuten), Interjektion: juostas gali žvingu žvangu BW. 5726, 3.
Avots: ME IV, 845
Avots: ME IV, 845
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žvingu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žvingu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
žvinguļi
žvingulis
I žvingulis,
1) = zvingulis I 1 BielU., Lennew., (mit iñ ) Arrasch, Bauske, C., Daugeln, Frauenb., Grünw., Nötk., Pankelhof, Schujen, Selg., Trik., Wolm., (mit ìn 2 ) Adl., Golg., Kalz., (mit in̂ ) Meiran, Saikava: Jancim bijis labs žvingulis galvā LP. VII, 85. Jē̦kabs ar krietnu žvinguli galvā V. Egl. Zilā cietumā 94. Pēteris ietaisīja sev mazu žvingulīti MWM. VIII, 246; Sausen im Kopf U.;
2) der Katzenjammer
Golg.;
3) "ein berauschter Mensch"
(mit ìn 2 ) Kokn.
Avots: ME IV, 845
1) = zvingulis I 1 BielU., Lennew., (mit iñ ) Arrasch, Bauske, C., Daugeln, Frauenb., Grünw., Nötk., Pankelhof, Schujen, Selg., Trik., Wolm., (mit ìn 2 ) Adl., Golg., Kalz., (mit in̂ ) Meiran, Saikava: Jancim bijis labs žvingulis galvā LP. VII, 85. Jē̦kabs ar krietnu žvinguli galvā V. Egl. Zilā cietumā 94. Pēteris ietaisīja sev mazu žvingulīti MWM. VIII, 246; Sausen im Kopf U.;
2) der Katzenjammer
Golg.;
3) "ein berauschter Mensch"
(mit ìn 2 ) Kokn.
Avots: ME IV, 845
žvingulis
žvingurs
žvingus
žvingus laist, kleine Steinchen mit Wucht dem Boden entlang schleudern, sodass sie dabei sausen Sams un Tarziers Rotaļas.
Avots: ME IV, 845
Avots: ME IV, 845
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
žvingot
‡ žvinguôt "?": dejas reibuonis, izdze̦rtas vīna ... glāzes žvinguoja galvā Veselis Cilv. sac. 224.
Avots: EH II, 824
Avots: EH II, 824
Šķirkļa skaidrojumā (3)
Brencis
Brèncis,
1) Laurentius:
Brencis un Žvingulis, zwei lustige Personen, wobei Brencis den einfältigen Bauern darstellt: šitiem brenčiem es šuodien abiem iebāzīšu galvu tumšā zābakā Upīte, Medn. laiki;
2) mit brencis bezeichnet Poruk MWM. XI, 200 den Sperling;
3) "kleiner, derber Junge"
Popen.
Avots: ME I, 330
1) Laurentius:
Brencis un Žvingulis, zwei lustige Personen, wobei Brencis den einfältigen Bauern darstellt: šitiem brenčiem es šuodien abiem iebāzīšu galvu tumšā zābakā Upīte, Medn. laiki;
2) mit brencis bezeichnet Poruk MWM. XI, 200 den Sperling;
3) "kleiner, derber Junge"
Popen.
Avots: ME I, 330
savīžot
savīžuôt,
1) mit Bastschuhen, unschön (die Füsse) bekleiden
Adsel, Fehsen: saimenieku meitiņām kurpes saka knipu knapu,... juostas gali žvingu, žvangu; kalpuonīšu meitiņām rullu bikš.., - ar vīzēm savīžuotas BW. 5726, 6;
2) "Bastschuhe
(vîzes) anhabend, ungewandt zusammenkommen" Adsel, Nötk.;
3) "ohne Not zusammenkommen"
Druw.;
4) mit schmutzigen Füssen beschmutzen (die Diele)
Druw., Aahof;
5) "sabrist": puika savîžuojis kājas Golg.;
6) "pavirši padarīt" (mit î 2 ) KL - Dselden;
7) "= nùomĩdît 1, nùobradât 1": zirgi savĩžuojuši rudzus Bixten. Refl. -tiês, Bastschuhe langsam anziehen: tas nevar vien savîžuoties Smilten.
Avots: ME III, 790
1) mit Bastschuhen, unschön (die Füsse) bekleiden
Adsel, Fehsen: saimenieku meitiņām kurpes saka knipu knapu,... juostas gali žvingu, žvangu; kalpuonīšu meitiņām rullu bikš.., - ar vīzēm savīžuotas BW. 5726, 6;
2) "Bastschuhe
(vîzes) anhabend, ungewandt zusammenkommen" Adsel, Nötk.;
3) "ohne Not zusammenkommen"
Druw.;
4) mit schmutzigen Füssen beschmutzen (die Diele)
Druw., Aahof;
5) "sabrist": puika savîžuojis kājas Golg.;
6) "pavirši padarīt" (mit î 2 ) KL - Dselden;
7) "= nùomĩdît 1, nùobradât 1": zirgi savĩžuojuši rudzus Bixten. Refl. -tiês, Bastschuhe langsam anziehen: tas nevar vien savîžuoties Smilten.
Avots: ME III, 790