Latgale
Latgale,* Lettgallen. Mit dem Namen Latgale (vgl. aruss. Лотыгола) wird neuerdigs das ehemalige "Polnisch-Livland" benannt.
Avots: ME II, 425
Avots: ME II, 425
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'Latgale' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'Latgale' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (13)
aizkautrēties
‡ àizkautrêtiês, zuwider werden: ēdiens pašiem aizkautrējies A. Erss Vecā Latgale 84. Hier S. 93 auch ein Verbalnomen dazu: ēdiena aizkautriens (Neologismus?).
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
aizvājēt
àizvâjêt Trik., mager werden: aizvājējis sivē̦ns. Anna pati reiz sagura un aizvājēja A. Erss Vecā Latgale 93.
Avots: EH I, 61
Avots: EH I, 61
biceniņš
burnusteni
‡ burnusteni (acc. s.) Erss Vecā Latgale 100, ein gewisses Kleidungsstück. Vgl. ‡ burnasts.
Avots: EH I, 255
Avots: EH I, 255
čangalis
dupuris
dupuris,
1) etwas Kurzes und Dickes:
ir gan dupuris šis burkāns Mar. n. RKr. XV, 113. es uzaugu dupurītis BW.;
2) Epitheton der Eiche, der Kartoffel:
rācenīši, dupurīši BW. 2974. uozuolam, dupuram visapkārt saule spīd RKr. VII, 499;
3) dupuŗi, runde, kleine Rüben
Manz.; Mairüben L.;
4) [dupurs], Bruchratte (arvicola amphibius L.)
RKr. VIII, 84;
5) "ein kleiner Kessel, ein kleines Gefäss "
Schwnbg.;
6) "ciņu kaplis (eine Hümpelhacke)"
Jaun-Latgale.]
Kļūdu labojums:
dupurītis BW. = dupurītis BW. 5320
Avots: ME I, 518
1) etwas Kurzes und Dickes:
ir gan dupuris šis burkāns Mar. n. RKr. XV, 113. es uzaugu dupurītis BW.;
2) Epitheton der Eiche, der Kartoffel:
rācenīši, dupurīši BW. 2974. uozuolam, dupuram visapkārt saule spīd RKr. VII, 499;
3) dupuŗi, runde, kleine Rüben
Manz.; Mairüben L.;
4) [dupurs], Bruchratte (arvicola amphibius L.)
RKr. VIII, 84;
5) "ein kleiner Kessel, ein kleines Gefäss "
Schwnbg.;
6) "ciņu kaplis (eine Hümpelhacke)"
Jaun-Latgale.]
Kļūdu labojums:
dupurītis BW. = dupurītis BW. 5320
Avots: ME I, 518
kalksnīt
latgalis
lobt
luôbt [auch Kr.], -bju, -bu Smilt.,
1) tr., schälen, ablösen:
kamienu Spr.;
2) [luôbt Kl., Adsel] rasch laufen, sich eiligst begeben:
ve̦cais sāka luobt, kuo kājas nesa Blaum. negantnieks luobj alā LP. IV, 27. luobis pats bēgļiem pakaļ VI, 423. [viņam jāluobj tāds gaisa gabals nieka dzilnai pakaļ Vīt. 39];
3) die kleinen weiblichen Arbeiten im Hause verrichten
U.;
[4) "schleudern, werfen"
Warkl.]. Refl. -tiês,
1) sich schälen, sich ablösen;
2) [luôbtiês Kl.], glücken, gelingen
[Domopol, Wessen], einen guten Fang haben [Rositten]: man neluobjas darbu atrast B. Vēstn. viņai ne˙kur neluobās A. XVI, 368. [varbūt luobsies apmierināt kaut daļu nuo Latgales bezzemniekiem Latg. 1922, VII2. uz jautājumu, vai nav zivu, atbildēja, ka šuodien nee̦suot luobies Austriņš M. Z. 123];
3) sich heraushelfen, entkommen
Edw. n. U. [Wenn mit uo aus ōu̯, zu luba (s. dies); vgl. auch li. łuobtis "die Wirtschaft beschicken" Daukša Post. 25 und Trautmann Wrtb. 150 f.]
Avots: ME II, 521, 522
1) tr., schälen, ablösen:
kamienu Spr.;
2) [luôbt Kl., Adsel] rasch laufen, sich eiligst begeben:
ve̦cais sāka luobt, kuo kājas nesa Blaum. negantnieks luobj alā LP. IV, 27. luobis pats bēgļiem pakaļ VI, 423. [viņam jāluobj tāds gaisa gabals nieka dzilnai pakaļ Vīt. 39];
3) die kleinen weiblichen Arbeiten im Hause verrichten
U.;
[4) "schleudern, werfen"
Warkl.]. Refl. -tiês,
1) sich schälen, sich ablösen;
2) [luôbtiês Kl.], glücken, gelingen
[Domopol, Wessen], einen guten Fang haben [Rositten]: man neluobjas darbu atrast B. Vēstn. viņai ne˙kur neluobās A. XVI, 368. [varbūt luobsies apmierināt kaut daļu nuo Latgales bezzemniekiem Latg. 1922, VII2. uz jautājumu, vai nav zivu, atbildēja, ka šuodien nee̦suot luobies Austriņš M. Z. 123];
3) sich heraushelfen, entkommen
Edw. n. U. [Wenn mit uo aus ōu̯, zu luba (s. dies); vgl. auch li. łuobtis "die Wirtschaft beschicken" Daukša Post. 25 und Trautmann Wrtb. 150 f.]
Avots: ME II, 521, 522
nodegule
purvots
vārgs
vā`rgs 2 ,
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
vidrocis
vidruocis, = vidrietis Mar. n. RKr. XV, 143 (vidrucis), Plm.; ein grösseres Mittelstück (Fleisch od. Brot) Jürg., Wolmarshof (mit uõ ), Mahlup (vidrucis): saimniece iedeva krietnu šķēli nuo taukā vidruoča Plm. vidruocis maizes Etn. IV, 151. ja meita ē̦d duongalīšus, tad tai pirmais puika dze̦m, ja vidruoci, tad meitene RKr. XIX, 105 (aus Planhof). trīs vidruoči izzagti Erss Vecā Latgale 87.
Avots: ME IV, 579
Avots: ME IV, 579