sitinât,
1): bē̦rns ... plaukstas sitina Skalbe Raksti 1 (1938), 231. Refl.
-tiês,1): sich schnell hin und her drehen Iw.
pa tirgus laukumu sitinājas vairs vienīgi zvirbuļi Delle
Venta un Abava 53.
(dejuojuot) sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Janš. Mežv. ļ. II, 15; ‡
2) "?":
maize ... bija tik labi izce̦pusi, ka, uz ruokas lūkuojuot, viegli sitinājās un karsa smaršuoja Aida Niedra Grēka ābols 203.
Avots: EH II,
491