Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'abaža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'abaža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

abaža

abaža (> ostle. obaža) "Hausgerät, Habund Gut" Gr. - Buschh. Aus r. обóз "Gepäck" . le. grabažas "alter Kram"?

Avots: EH I, 1



drabažas

drabažas, = drubažas. [Zu aksl. дробити "zerbrechen", an. draf "Abfall" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 226.]

Avots: ME I, 488


grabaža

grabaža, gew. d. Pl. grabažas,

1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel:
kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47. manas grabažiņas BW. 27454 (Var.: lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed. grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15; grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;

2) die Schwätzerin:
sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124. tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond. [Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]

Kļūdu labojums:
124 = 12424,4

Avots: ME I, 635


klabažas

klabažas, eine Klappermühle: tautas dē̦ls lielījās: trejas dzirnas kambarī; kad aizgāju, tad atradu vienas pašas klabažiņas BW. 22562.

Avots: ME II, 207


krabažas

krabažas, allerlei zusammengeraffter Kram U. [Entstanden vielleicht durch Mi- schung von grabažas und kravažas.]

Avots: ME II, 255


nelabaža

nelabaža, comm., der (die) Unedle, Schlechte, Abscheuliche, Niederträchtige: kāds es nelabaža! Stari II, 594.

Avots: ME II, 719

Šķirkļa skaidrojumā (9)

garbažas

[garbažas (?) "grabažas, krāmi, rīki": mūrnieks nāk narbažām ruokā Nitau.]

Avots: ME I, 601


gramšļi

gram̃šļi [Ruj., PS., AP., Ronneb.],

1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;

2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;

3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;

4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 3 und Fick Wrtb. III 4 , 142.]

Avots: ME I, 637


ķeldraki

ke̦l˜draki Bersteln, ķeldraki Neuer-mühlen "grabažas, mantas, rīki".

Avots: EH I, 694


klamesteris

klamesteris "ein Vagabund" Saikava; klamesteŗi "grabažas" Saikava. Vgl.klamasteris.

Avots: EH I, 609


klembests

[klè̦mbe̦sts 2 Warkl., = grabaža 1: visi kakti pilni ar kle̦mbe̦stiem.]

Avots: ME II, 221


krāmēt

krãmêt, - ẽju, tr., kramen: savas grabažas. Refl. - tiês, herumkramen, sich beschäftigen: redzējuši viņu ap apzagtā svārkiem krāmējuoties A. XIII, 2, 127. vē̦lāk viņš ar mājām vairs nekrāmējās MWM. X, 807. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 266


merji

merji (unter merģi): "grabažas" A. - Laitzen. Aus dem Estnischen?

Avots: EH I, 801


rida

rida,

1): ridas "alter Kram;
grabažas" Frauenb., "grabažas" Kurmene; rid[a] "Kram; grabažas" Salis; rida "prece, manta" Golg. ("ehemals"); saliku katru ridu savā vietā Janš. Mežv. ļ. I, 178. kas tādu smagu ridu vedīs ...? II, 343. Jurītim ... visas ridas (gemeint sind die Genitalien) kuoka vien BW. 35073. kuo tu te dari par ridām (Sachen)? BielU.; ‡

4) Unruhe, Lärm, Gepoltef
OB.

Avots: EH II, 370


riskas

riskas: riski (Stammform?) "grabažas" Salis. Scheftelowitz KZ. LVI, 198 lässt es aus *ridskas (zu ridas) entstanden sein. Eher wohl aus rickas.

Avots: EH II, 374