krãmêt, - ẽju, tr., kramen: savas grabažas. Refl. - tiês, herumkramen, sich beschäftigen: redzējuši viņu ap apzagtā svārkiem krāmējuoties A. XIII, 2, 127. vē̦lāk viņš ar mājām vairs nekrāmējās MWM. X, 807. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 266

krãmêt, ‡

2) schlagen:
kràmē ² viņam pa ausi! Oknist; ‡

3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡

2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!

Avots: EH I, 645