Paplašinātā meklēšana

aĩrêt, Refl. -tiês, ‡

3) rudern
(intr.): (saule) airējas pāri jūŗai Janš. Mežv. ļ. I, 239. (von einem Präsensstamm auf -(i̯)o- ): airies pate (rudere dich selbst), uošu laiva! BW. 4545 var. airies (Var.: iries ) pate maliņā! BW. 30724 var.; vgl. auch nom. s. zem. g. neairama BW. 4712 und II p. plur. aiŗat! 33969, 2 var.

Avots: EH I, 5

aĩrêt, -ẽju, -ẽju, aĩrât (Lind.), tr. u. intr., rudern: airēt laivu, bāleliņi BW. 14307,4; airējams kuģis ein Ruderschiff. Refl. airēties,

1) um die Wette rudern,

2) sich am Rudern ergötzen:
iekāpu laivā un airējuos Skalbe. Subst. airê̦tãjs, der Ruderer, Ruderknecht.

Kļūdu labojums:
-ẽju, -ẽju = -ẽju od. -u, -ẽju
airēt laivu = airiet laivu

Avots: ME I, 13

àizairēˆt, intr., hin-, wegrudern: laivu līdz malai.

Kļūdu labojums:
intr. = trans., intr.

Avots: ME I, 17

‡ apaĩrêt, um etwas rudern (perfektiv) : a. (laivu) ap salu oder salai apkārt; in intransitiver Bed. so auch apairêtiês.

Avots: EH I, 70

‡ apdàirêtiês ² Kaltenbr., (nach etwas suchend) umhersehen, Umschau halten: jis apdairējās, bet neatrada.

Avots: EH I, 76

ataĩrêt, ‡ Refl. -tiês,

1) wegrudern
(intr.): a. nuo krasta;

2) herrudern
(intr.): a. līdz šejienei;

3) sich sattrudern:
vai neesi vēl atairējies?

Avots: EH I, 133

ataĩrêt, tr., intr.,

1) zurückrudern:
atairē atpakaļ;

2) fort-, wegrudern:
at. laivu nuo malas;

3) herbeirudern:
atairē šurpu.

Avots: ME I, 148

[daaĩrêt Drsth., (bis zu einer bestimmten Stelle) hinrudern; in intrans. Bed. auch das Refl. -tiês.]

Avots: ME I, 427

dairēties, s. I dairīties.

Avots: ME I, 432

ìeaĩrêt, tr., hinein -, hereinrudern: laiva tika ieairē̦ta ceļā Vēr. II, 1198. Refl. - tiês, sich hineinrudern.

Avots: ME II, 1

‡ izaĩrêt, hinaus-, herausrudern.

Avots: EH I, 432

[izaĩrêtiês, zur Genüge rudern: nu e̦sam diezgan izairējušies Wolm.]

Avots: ME I, 712

kaĩrêt, [kaîrêt Kr.], - ẽju, tr., drillen L., reizen, necken: man iekšas kairē, de̦g un svilst Brig. Refl. - tiês,

1) [kaĩrêties, sich necken
Ruj.]; spielen, tändeln: upe kairējas ar puķītēm un ziediņiem;

2) sich wehren:
žīds kairējas ar suņiem Bers.;

3) streiten, mit einander unzufrieden sein
Ar.

Avots: ME II, 134

paaĩrêt, tr., intr., ein wenig rudern: laivu. Refl. -tiês, sich ein wenig mit dem Rudern beschäftigen.

Avots: ME III, 4

[padairêtiês "eine Weile mit der Hand fuchtelnd (etwas) abwehren" N.-Peb.]

Avots: ME III, 14

pìeaĩrêt, an-, heranrudern V.

Avots: ME III, 237

saaĩrêt, intr., kräftig rudern; längere Zeit rudern : nu, saairē labi dūšīgi! D. Goŗkijs 45. es saairēju četras stundas.

Avots: ME III, 589

sadairêtiês, sich zerspalten, zerschleissen: kuoks sadairējies Bers.

Avots: ME II, 607

uzairêt,

1) (hin)aufrudern
(tr.): uzairēt laivu uz se̦kluma;

2) rudernd stromaufwärts schaffen
(perfektiv): pret stŗaumi uzairēt laivu. Refl. -tiês,

1) rudernd stromaufwärts gelangen
(perfektiv): uzairēties pret straumi līdz kādai vietai;

2) sich hinaufschaukeln
Bers.

Avots: ME IV, 314, 315

vairêt, mehr verlangen (?) VL, n. U.: saule, zeme..., kuo nuo manim vairējat? jau paņēmāt tē̦vu, māti, vēl grib īstu bāleliņu BW. 27402, 1 var.

Avots: ME IV, 441

vairêtiês, = vairîtiês: māk tautietis mani gūt, māk[u] es pate vairēties BW. 13449.

Avots: ME IV, 441

žvairêt, -ẽju Nerft, schreien, brüllen, laut weinen: guovs neē̦d, bet tik žvairē.

Avots: ME IV, 840

I daĩrîtiês, -uos, -ījuos,

1) umhergaffen, unentschlossen destehen, saumselig sein
Bers., Laud., Fest., [dàirītiês ^2] Nerft, sich genieren: divi dur,, divi dairās (Rätsel). prasi jel. kuo dairies? [zirgs dairās un neiet uz priekšu Kreuzb.] zẽ̦ns vēļ nav aizgājis uz skuolu; dairās vien Dobl.;

2) auf der Hut sein, sich fürchten
[mit aî ² N. - Bergfr.]: sargāties, dairāties, tīrumnieku zeltenītes. nakts spīganas kairās, kas dienas gaismas nedruoši dairās A. XX, 661. man dairās iet rijā, juo tur gulējis miruonis Etn. III, 18;

3) fliehen
Kabill.: uz akmeņa nesēdēju, nuo akmeņa dairījuos, lai tas mans arājiņš nuo kruodziņa dairījās [(Var.: dairējās, vairījās) BW. 27066]. kāda es dairījuos [Var.: vairījuos, sargājuos, bēgu], tāds man gadījās BW. 26988, 2;

4) Unsinn machen, sich müssig umhertreiben
Bers., [dairēties St.]: kuo tur dairies. Zu li. dairýtis "umhergaffen", dairus "оглядливый, опасливый"; dyrėti "оглядывать тайком",, apr. endyrītwei "ansehen", [nnorw. tīra "stieren, gucken", ae., as. tīr "Glanz" u. a. (s. le. daiļš), vgl. Holthausen IF. XXXV, 132, Bugge PBrB. XXI, 425, Trautmann Apr. Spr. 328, Persson Beitr. 369.

Avots: ME I, 432, 433

veņ̃ķêt Katzd., -ẽju. (beim Gehen) die Arme schlenkern: viņš ar ruokām veņķēja pa gaisu. Refl. -tiês, mit den Armen schnelle Bewegungen machen, "ar ruokām airēties, uz priekšu vandīties" (mit eņ̃ ) Frauenb., Nigr.: bē̦rns pruot jau ar ruokām un kājām pretī veņķēties Frauenb, kad mācās peldēt, tad vajaga labi ar ruokām veņkēties ebenda. ar... e̦lkuoņiem nesaudzīgi veņķējuoties Janš. Bandavā I, 15. Aus mnd. wenken "winken"?

Avots: ME IV, 538