veņ̃ķêt Katzd., -ẽju. (beim Gehen) die Arme schlenkern: viņš ar ruokām veņķēja pa gaisu. Refl. -tiês, mit den Armen schnelle Bewegungen machen, "ar ruokām airēties, uz priekšu vandīties" (mit eņ̃ ) Frauenb., Nigr.: bē̦rns pruot jau ar ruokām un kājām pretī veņķēties Frauenb, kad mācās peldēt, tad vajaga labi ar ruokām veņkēties ebenda. ar... e̦lkuoņiem nesaudzīgi veņķējuoties Janš. Bandavā I, 15. Aus mnd. wenken "winken"?

Avots: ME IV, 538

veņ̃ķêt: "atvēzējuoties sist" Iw., winken Perkunen.

Avots: EH II, 771