Paplašinātā meklēšana

‡ *airinât, rupfen (erschlossen aus izairinât ). Vgl. die Notiz zu aĩrît.

Avots: EH I, 5

‡ àizkairinât Lubn., verärgern, böse machen: a. suni.

Avots: EH I, 28

‡ gairinât Dunika, = gailinât.

Avots: EH I, 377

ìekaĩrinât,

1) durch Necken und anderes Reizen empfindlich, böse, bisig machen;

2) reizen.

Avots: ME II, 23

izairinât Bers., (Lappen) zerrupfen.

Avots: ME I, 712

izgaĩrinât (li. isgáirinti "auslüften") Dunika, in der Verbindung i. krāsni, die Kohlen im Ofen verglimmen lassen.

Avots: EH I, 446

kaĩrinât: mit ài ² Oknist, Warkl.,

1): k. ("kārdināt") ar ābeli (Apfel)
Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) spielen ("ruotaļāties") Auleja (mit ài ² ).

Avots: EH I, 574

kaĩrinât [C., Arrasch, Trik., Ruj., Bauske, Gr. - Essern, kaîrinât Kl., kaîrinât ² Salis., Selg., Lautb.], tr.,

1) reizen, necken, ärgern:
kuo mātei meitas dara? tautas vien kairināju (Var.: karināja) BW. 1952. trešu (vaiņagu) tautas kairināju (Var.: karināju), mit dem dritten Kranz neckte ich die Freier 5799. nekairinu (nekarinu) svešus ļaudis 6085. tē̦vs ar māti mīļi guļ, manu sirdi kairināja 11514. ragana nuo augšas viņus kairina LP. VII, 568;

[2) "bē̦rnam laiku kavēt, mierināt" Wessen]. Refl. - tiês, sich necken, tändeln:
ņem ņe̦mdams, tautu dē̦ls, kuo tik ilgi kairinies? BW. 6018. Subst. kaĩrinãjums, der Reiz: kājas nesaraujas it ne˙kādiem ārējiem kairinājumiem Vēr. II, 42. [Wie analog li. káirinti "zergen" (zu kìrinti) wohl eine Neubildung (statt karināt); vgl. Būga KZ. LII, 266.]

Avots: ME II, 134

pakairinât: pakairināju mazuo dē̦lu Jauns. Raksti III, 73. ‡ Refl. -tiês "ein wenig spielen" (mit àI ² ) Auleja: duod bē̦rnam cacku! pakairināsies laiku.

Avots: EH II, 139

[pakairināt, ein wenig reizen od. kitzeln: p. lūpas ar smilgu.]

Avots: ME III, 37

pãrkaĩrinât, tr., überreizen: pārkairināta jūtelība Klaust. mani ne̦rvi pārkairināti Plüd. Refl. -tiês, überreizt werden : pārkairinājies baudītājs MWM. IX, 457.

Avots: ME III, 158

‡ pavairinât, = pavaĩruôt: ve̦se̦lu nedēļu mācīdamies, būtu duomu krājumu pavairinājis Pēt. Av. II, 131.

Avots: EH XIII, 186

pìevairinât od. pievairīt "(etwas Schweres) heran-od. hinzurücken, -stossen, -schieben": p. kuo smagu pie sienas Warkl.

Avots: ME III, 307

sa-irinât, auftrennen : s. drēbi Salis.

Avots: ME II, 637

sakaĩrinât, Refl. -tiês: durch Reiz entstehen: apetīte sakairināsies tik milzīga Līg. medn. 238.

Avots: EH XVI, 415

sakaĩrinât, tr., reizen, necken, ärgern (perfektiv). Refl. -tiês, sich reizen (perfektiv).

Avots: ME II, 643

uzkairinât, erregen, aufreizen; empfindlich machen (perfektiv): uzkairināt nelabas jūtas. uzkairināt pūtīti Bauske.

Avots: ME IV, 338

I vaĩrinât Wandsen, = vaĩruôt I, vermehren St., U. (mit "?"): bites var vairināt daluot Wandsen. policijas nuolaidība vairina laupītāju skaitli L. W. 1921, No 43, 13.

Avots: ME IV, 441

II vairinât,

3): duomā ... mazumiņu, kas tam nuo labības ir, prātīgi v., ka ilgāki varē̦tu iztikt Tas latv. dr. 1840, № 50.

Avots: EH II, 750

II vairinât,

1) entfernen
Lubn.;

2) hüten
U.; "izsargāt, glābt" (mit aî ) Nötk.;

3) "karg, knapp
(skuopi) geben" Erlaa. Zu vairît I.

Avots: ME IV, 441

II ìekarinât Kokn., Wend., Adsel, Alt - Rahden, Lasd., Grawendahl, Bers., N. - Bergfried, = iekairināt 1: [neiekarini suni! viņš tev iekuodīs Plm.].

Avots: ME II, 25

[irzinât Wessen "kairināt, kaitināt", zu li. érzinti "zergen".]

Avots: ME I, 711

I karinât, [wiederholt anfassen, zergen nach Bielenstein LSpr. I, 425], zerren, necken, reizen: kuo mātei meitas dara, tautas vien karināja (Var.: kairināja) BW. 1950; 6025; 24547. neies mana māmuliņa ciemu suņu karināt BW. 11016. [viņas pretiniece karināja viņu daudz un nuoskumdināja Glück I Sam. 1, 6. ja tevi tava ruoka jeb kāja karina, nuocērt tuo Manz. Post. II, 270.] caur ataugu karināt (Var.: kairināt) BW. 32319 var. Refl. - tiês, einander necken, reizen, sich mit jemand neckend abgeben: puisis, ar sunīti karinādamies, ne˙maz nemanījis... Etn. I, 88. - Wohl zu àizkar̂t, [ķer̂t, li. kìrinti "necken, reizen" (s. Leskien Abl. 331), urslav. *černъ, ai. kárņa-ḥ kymr. carn (ar kann hier auf "ŗ" zurückgehen) "Handhabe" (vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 316 f.). Wenn hier von einer Urbedeutung "häkeln, häkelnd fassen" (woraus einerseits "fassen", anderseits "anhaken" ) auszugehen ist, so gehört hierher auch kãrt "hängen" (vgl. semasiologisch li. kabìnti "hängen, haken": kìbinti "im Scherz antasten, necken" ). Anders darüber Zupitza Germ. Gutt. 109, Walde Wrtb. ² 132 und carino, Berneker Wrtb. I, 578 f., Trautmann Wrtb. 118, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 71 un BB. XVIII, 282 ¹ u. a.]

Avots: ME II, 161, 162

‡ ķiņķinât(iês) PV. "karināt, kairināt; zögern zu geben".

Avots: EH I, 703

‡ ķiņķinât(iês) PV. "karināt, kairināt; zögern zu geben".

Avots: EH I, 703

spīduļaîns, = spīdulîgs: atnesu... dārgas rnantas, . . . spīdulainas, ar kuo bē̦rnus kairināt Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 25.

Avots: ME III, 1001