aizrībētàizrìbêt, intr.,1) erdröhnen: (er) dröhnen aizrīb zeme BW. 31925;2) polternd, dröhnend sich entfernen, wegfahren: pa ceļu aizrībēja rati. Refl. -tiês, erdröhnen, anfangen zu poltern: kas tur augšā aizrībējās? JK.Kļūdu labojums:erdröhnen = immer ferner (er) dröhnenAvots: ME I, 46, 47