àizrìbêt, intr.,
1) erdröhnen: (er) dröhnen aizrīb zeme BW. 31925;
2) polternd, dröhnend sich entfernen, wegfahren: pa ceļu aizrībēja rati. Refl.
-tiês, erdröhnen, anfangen zu poltern: kas tur augšā aizrībējās? JK.
Kļūdu labojums:
erdröhnen = immer ferner (er) dröhnen
Avots: ME I,
46,
47