aizraut
àizraût,
1) kad tevi kāds ve̦lns aizrautu! BielU.;
2) viņš runu aizrāva "viņam balss aptrūka (nevarēja parunāt)" C., Golg., Lös., Nitau, Sessw. valuodu (garu) tūlīt aizrāva BielU., er wurde sogleich sprachlos (bewusstlos, als er einen Hufschlag bekam).
Refl. -tiês,
3) jis aizrāvās aiz... kuoka Pas. VIII, 293;
4) : kad ve̦zms būs smags, zirgs aizrausies un vairs nevilks Siuxt; ‡
5) guovis aizraujas, die Kühe hören auf zu milchen
Vank.
Avots: EH I, 45
1) kad tevi kāds ve̦lns aizrautu! BielU.;
2) viņš runu aizrāva "viņam balss aptrūka (nevarēja parunāt)" C., Golg., Lös., Nitau, Sessw. valuodu (garu) tūlīt aizrāva BielU., er wurde sogleich sprachlos (bewusstlos, als er einen Hufschlag bekam).
Refl. -tiês,
3) jis aizrāvās aiz... kuoka Pas. VIII, 293;
4) : kad ve̦zms būs smags, zirgs aizrausies un vairs nevilks Siuxt; ‡
5) guovis aizraujas, die Kühe hören auf zu milchen
Vank.
Avots: EH I, 45