norietināt
nùorietinât,
1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡
2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas; ‡
3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.
Avots: EH II, 82
1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡
2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas; ‡
3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.
Avots: EH II, 82