Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'alvot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'alvot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)

aizalvot

àizalvuôt, tr., verzinnen; mit Zinn zumachen: acis aizalvuotas BW. 8431.

Avots: ME I, 17

aizgalvot

‡ àizgalˆvuôt,

1) kavieren:
cits par citu aizgalvuo Stenden u. a.;

2) kavierend verlieren:
viņš savu māju aizgalvuojis pruom.

Avots: EH I, 23

alvot

alˆvuôt, verzinnen: ar alvu alvuo vaŗa un dzelzs traukus Konv. 2 97.

Avots: ME I, 69

apalvot

apalˆvuôt, ringsum verzinnen.

Avots: ME I, 74

apbalvot

apbalvuôt, tr., beschenken, auch wohl bestechen; apbalvuots, begabt, geschmückt: gara dāvanām, slavas darbiem Pump.; dieva apbalvuots dziesminieks. apbalvuojums, die Beschenkung, das Geschenk: apbalvuo jums ar ordeni, Ordenverleihung.

Avots: ME I, 76

apgalvot

apgalˆvuôt, behaupten, beteuern, versichern: saimniece svē̦ti apgalvuojuse, ka nedz meitenes, nedz jaunavas neredzējuse LP. I, 177. apgalvuojums, die Behauptung. [apgalvuoties L., sich verbürgen].

Avots: ME I, 86

apspalvoties

apspal˜vuôtiês, sich befiedern M.: neapspalvuojies... putniņš Plūd. LR. III, 292. apspal˜vuôts, befiedert: apspalvuota aste Konv. 2 2841. miesas apspalvuojums, Befiederung Konv. II, 475.

Avots: ME I, 124

atgalvot

‡ atgalˆvuôt, durch Bürgschaft hergelangen machen C.: a. savu draugu šurp nuo Krievijas.

Avots: EH I, 141

galvot

galˆvuôt

2): Žūkli (Name einer feuchten Wiese)
negalvuo: voi tiksi iekšā, voi netiksi Heidenfeld. nevarēja g. gabanas jaukt: viņš jau vienmē̦r cēlēs gaiss ebenda. ‡ Refl. -tiês, = galˆvuôt 2: nevar g., ka nesāk līt Ramkau.

Avots: EH I, 381

galvot

galˆvuot,

1) behaupten:
"nav atļauts", galvuo konduktuors Druva II, 906;

2) bürgen, kavieren:
es galvuoju par viņu, par viņa krietnumu. šī prece uz galvuošanu laba. galˆvuôtâjs, der Bürge, Kavent.

Avots: ME I, 597, 598

iegalvot

ìegalˆvuôt,

1) einreden:
mēģināju sev iegalvuot, ka... Baltp. r. I, 155;

2) bürgend empfehlen:
viņš mani iegalvuoja pie skrīveŗa par palīgu Grob.

Avots: ME II, 15

izalvot

izalˆvuôt, tr., verzinnen: kastruoļus.

Avots: ME I, 712

izbalvoties

‡ izbalvuôtiês "sich durchfressen": viņš gan izbalvuosies, er wird sich schon durchfressen Für. I.

Avots: EH I, 433

izgalvot

[izgalˆvuôt, bürgend befreien: izgalvuot uotru nuo cietuma; izg. apķīlātas mantas.]

Avots: ME I, 736

nospalvot

‡ nùospal˜vuôt, mit Federn (Tierhaaren) behaften machen: nelaid viņu (-- surti) sev klāt! ... ej nuost, lai nenuospalvuo drēbes! Janš. Bandavā II, 319.

Avots: EH II, 89

nospalvoties

nùospal˜vuôtiês, Federn, Haare wechseln, abfedern, abhaaren Wid.

Avots: ME II, 855

pabalvoties

‡ pabalvuôtiês "pamieluoties" Pēt. Av. IV, 137.

Avots: EH II, 119

pagalvot

pagalˆvuôt, tr., kavieren: vienam viņš astuoņi simti pagalvuojis Jauns.

Avots: ME III, 27

piebalvoties

pìebalvuôtiês, sich bestechen lassen : piķī tie vārās, kas ļāvušies pasaulē dzīvuojuot piebalvuoties Lautb. Luomi 71.

Avots: ME III, 238

piegalvot

pìegalˆvuôt,

1) vollschwatzen:
p. kam pilnu galvu Jürg.;

2) noch weiterhin kavieren:
kuo nu viņam vairs piegalvuošu? Salis.

Avots: ME III, 249

saalvot

saalˆvuôt, mit Zinn zusammenlöten.

Avots: ME III, 589

sagalvot

sagalˆvuôt, viel(en) bürgen, kavieren: sagalvuojis tik daudziem, ka nevar samaksāt.

Avots: ME III, 624

spalvot

‡ spal˜vuôt, enthaaren Salis n. FBR. XV, 152: agrāk sviestu spalvuoja - grieza ar nazi krustiem un šķe̦rsām, un, ja bija kādas spalvas, tad paliek pie naža. Zur Bed. vgl. auch apspal˜vuôtiês.

Avots: EH II, 546

spalvots

spal˜vuôts, behaart Pūrs III, 79: spalvuotiem kātiņiem (R. Kam. 208), plakstiņiem MWM. VI, 792. spalvuotām (Var.: pūkaiņām, kūlaiņām) kājiņām BW. 23221, 4.

Avots: ME III, 984

uzalvot

uzalˆvuôt, überzinnen, (von neuem) verzinnen: par jaunu uzalvuot trauku.

Avots: ME IV, 315

uzgalvot

uzgalˆvuôt, ‡

3) sich verlassen auf, vertrauen:
u. draugam Salis; "uzticēt" (anvertrauen): vai tad var u. adīt? Seyershof. šis uzgalvuojuot sievai visu Salis. Refl. -tiês,

2): auch Beļava, Fehsen;

3): auch PV.

Avots: EH II, 722

uzgalvot

uzgalˆvuôt,

1) einreden, behaupten
Kalzenau: tirguotājs uzgalvuoja preci par labu Golg.;

2) mit (neuen) Vorschuhen versehen:
zābakus uzgalvuot Stenden. Refl. -tiês,

1) versprechen, bürgen, kavieren:
viņš uzgalvuojās, ka tuo izdarīšuot Kalzenau. ja tu nevari uzgalvuoties pirkstu nuoturēt saliektu Blaum. Pie skala uguns 138;

2) (einer Sache) sicher sein:
Prātnieks gribēja... vēl neiet, bet neuzgalvuodamies, vai Tenis mē̦dz vairāk nekâ vienu reizi lūgt, gāja vien Kaudz. M. 84;

3) sich erdreisten:
kuo viņš uzgalvuojas darīt! N. - Peb.

Avots: ME IV, 331