gal̂vuot,

1) behaupten:
"nav atļauts", galvuo konduktuors Druva II, 906;

2) bürgen, kavieren:
es galvuoju par viņu, par viņa krietnumu. šī prece uz galvuošanu laba. gal̂vuôtâjs, der Bürge, Kavent.

Avots: ME I, 597, 598

gal̂vuôt

2): Žūkli (Name einer feuchten Wiese)
negalvuo: voi tiksi iekšā, voi netiksi Heidenfeld. nevarēja g. gabanas jaukt: viņš jau vienmē̦r cēlēs gaiss ebenda. ‡ Refl. -tiês, = gal̂vuôt 2: nevar g., ka nesāk līt Ramkau.

Avots: EH I, 381