Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ammāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ammāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

ammāt

ammât, essen, in der Kindersprache.

Avots: ME I, 70

bļammāt

‡ bļam̃mât C., -ãju, faseln, prahlend leres Zeug schwatzen.

Avots: EH I, 233

čammāt

čam̃mât,

1): auch (mit am̃ ) Wainsel n. FBR. XIV, 79, Lems., (mit àm 2 ) Mar., Stom.; ‡

3) knillen, knittern
(mit am̃ ) Salisb., (mit àm 2 ) Stom.; ‡

4) "gružus taisīt" (mit am̃) Dond. Refl. -tiês, ‡

2) unmanierlich essen
Peddeln.

Avots: EH I, 284

čammāt

čammât, -āju, kauen, umherwälzen Fest., Drosth., [Kreuzb., Dond.]: krusttē̦vs paņēma kūku un sāka čammāt bezzuobainā mutē R. Sk. II, 138. Refl. -tiês, [čamuôtiês Stelp.], herumtappen, zögern, trödeln Grünh., Burtn., Fest.: kuo tu tur čammājies? Alm. [In Segew. in dieser Bed. auch čam̃mât.]

Avots: ME I, 403

ieņammāt

ìeņam̃mât, tr., etw. zu sich nehmen, essen (in der Kindersprache). Refl. -tiês,

1) essen (in der Kindersprache):
bē̦rns labi ieņammājās;

2) den Mund, wie beim Essen, bewegen:
tas pāri reizes ieņammājās ar muti A. XIII, 795.

Avots: ME II, 48

izbļammāt

‡ izbļammât, ausschwatzen, erzählen: kučē̦rs ... izbļammājis, ka kungu ve̦lni apē̦duši Pas. X, 19 (aus Smilt.).

Avots: EH I, 435

ņammāt

ņam̃mât, -ãju, ņē̦m̃mât Gold., tr., intr.,

1) essen, schlabbern (von Kindern):
bē̦rns ņammā maizi. ņe̦mmā nu, bērniņ, putriņu! RKr. XVII, 69, Wain., [Salis];

2) schmatzen, murren:
kad jāiet rijiņā. iet kâ lācis ņammādama BW. 21352, 1; Etn. I, 192.

Avots: ME II, 895, 896

piečammāt

pìečam̃mât, mit Abfällen vollwerfen: p. istabu Dond.

Avots: ME III, 242

rammāt

rammât Friedriehstadt, (mit am̃) Katzd., -ãju, (Pfähle) eintreiben. - Vgl. ramêt II und ramuôt.

Avots: ME III, 476

rammāties

‡ ram̃mâtiês Seyershof "rāpties": r. augšā kaudzē. r. ārā nuo grāvja.

Avots: EH II, 353

sačammāt

sačam̃mât,

1): zerknüllen
(mit àm 2 ) Stom.; ‡

3) "ar pilnu muti saēst (apēst)" Stom.

Avots: EH II, 400

sačammāt

sačam̃mât,

1) "unachtsam fassen, unordentlich zusammenfalten":
saluoki kārtīgi: nesačammã! Salisb.;

2) mit Abfällen vollstreuen:
maisus bāžuot te tik daudz sačammāts Dond.

Avots: ME III, 604

saņammāt

saņammât (in der Kindersprache), aufessen; zerbeissen Dunika: s. visu maizes riecienu.

Avots: ME III, 694

sašļammāt

‡ sašļam̃mât Nötk. "sajaukt, samaisīt": ē̦duot kumuosu s.

Avots: EH II, 454

šļammāt

šļam̃mât,

1) "mischen, durcheinander rühren (eine aufspritzende Flüssigkeit)"
Nötk.;

2) "ungehörig reden, schimpfen, verleumden"
Nötk.;

3) gierig fressen:
cūka šļammā kāpuostu lapas Stenden.

Avots: ME IV, 63

žammāt

žammât, -ãju, mit vollen Munde essen (mit am̃ ) Burtn., Gotthardsberg, Horstenhof, Lems., Trik., Wenden, Wolmarshof; langsam kauend im Munde wälzen (mit am̃ ) Arrasch, (langsam essen) Adiamünde; langsam, hässlich und viel essen Sala n. Etn. II, 129; gierig und Lärm verursachend essen (mit am̃ ) Kalnazeem. Vgl. zambât II.

Avots: ME IV, 788

žļammāt

‡ žļam̃mât Iw. "viel giessen od. saufen".

Avots: EH II, 820