I ruõga Wolm., PS., C., Līn., Salisb.,
ruôga Gr.-Buschhof,
rùoga 2 KL, Prl., ein Demin.
ruogiņa BW. 13910, 4,
die vom Halm gebrochene Ähre U.;
die leere, ausgedroschene Ähre Salisb.; (fig.)
ein ährenartiges Bündel: nuoslauka ruogas (neizkultas vārpas) ... nuo labības riņķa Plutte 100.
ruogas kult, die abgebrochenen Ähren überdreschen U.
virs tās liek . . . salmus, ruogu galus uz augšu un re̦zgaļus uz apakšu Konv.
1 763.
divus rudzu gabaliņus saliek ar galvām (ruogām) kuopā Etn. III, 73 (aus Wohlfahrt).
staru ruoga Zalktis I, 145.
zem apakšlūpas atstāja mazu spalvu ruodziņu Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 25.
Etwa (wenn mit uo aus on) - als die Gekrümmte - zu li. reñgtis "sich krümmen", ae. wringan "drehen" , an. rangr "schief". rǫng "Knieholz" u. a. (resp. ae. wrencan "drehen, ringen")?Avots: ME III,
577