Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apals' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apals' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

apals

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71



paapals

paapals Oknist, = paapaļš.

Avots: EH II, 118


sapals

sapals: auch Auleja; sapalam ... pimbera kažuociņš BW. 26044.

Avots: EH XVI, 434


sapals

sapals (li. šãpalas "Döbel", ai. š̍aphara-ḥ "cyprinus sophore") Karls., sapalis Jummardehn, Dünakarpfen, Alant(sbleyer) (leuciscus idus L.) L., St.; Bergm. n. U.; RKr. VIII, 104; leuciscus cephaleus L. Natur. XXXVII, 38; squalius dobula Wenden; baltais sapals, der Eisfisch (leuciscus grislagine L.) Natur. XXXVII, 39; squalius leuciscus Wenden: Sprw. apaļš kâ sapals Kav. Ve̦ntā līdakas un sapalus sazvejuojuši Janš. Dzimtene 2 II, 235. viņš aizsprāgs kâ sapals pruojām I, 45. Zur Etym. vgl. Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380 und Niedermann Berl. phil. Wochenschr. XXIII, 1305.

Avots: ME II, 696


sapalsīt

sapàlsît 2 Adleenen, Golg., Perfektivform zu pàisît 1.

Avots: ME II, 696


strapals

strapals: Schweine- od. Pferde- exkrement Auleja; ein wurstförmiges Exkrementstück Kaltenbr.

Avots: EH II, 584


strapals

strapals Wessen, Warkl., Warkh., Bauske, Saikava, ein Kotstück. Zu straps I.

Avots: ME IV, 1081

Šķirkļa skaidrojumā (12)

apaļpolis

apaļpuolis "?": iešu apaļpùoļu 2 zemītē; ni man sievas, ni bērniņa, apals puisis baŗavuos BW. 5266,2. zābaciņi apaļpuoļu šūdināti 31732.

Avots: EH I, 71


apaļš

apaļš (in Ost-Livl. apals, aus apvalus = li. apvalùs [oder apalus Lit. Mitt. I, 222 und ãpalas], zu velt, wälzen [vgl. Petr BB. XXI, 215, Walde Wrtb. 2 805 und 856 f., Persson Beitr. 540 und KZ. XLVIII, 128 1]),

1) rund:
zeme apaļa. apaļuo galvu sasiet: das Tuch um den Kopf so binden, dass es die runde Form einer Mütze bekommt Grünh.;

2) von der körperlichen Rundheit, Körperfülle, rund, wohlgenährt:
apaļi vaigi, runde Backen, apaļas ruokas, runde Arme; apaļs vē̦de̦rs, runder, voller Magen; apaļas guotiņas, runde, fette Kühe. zirgi bijuši tik apaļi, ka ne lietus piliens nestāvēja virsū. apaļš auga tautu dē̦ls, in Körperfülle, voller Lebenskraft wuchs mein Freier BW. 7271. apaļa meita, rundes, blühendes Mädchen. Die Rundheit vielfach durch Vergleiche verdeutlicht: apaļš kā grundulis JK. II, 97; esi apaļš kā pūpuolis, sei rund wie ein Weidenkätzchen, sagte man am Palmsonntage zu den Langschläfern, die man mit Zweigen mit Weidenkätzchen schlagend weckte LP. V, 13, Etn. II, 53; darnach allgemein: apaļš kā pūpuolis; bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kā pūpuoļi Etn. II, 68. apaļš kā ruonis, kā rullis, rund wie ein Seehund, eine Walze;

3) rund, weil ohne Sorgen: unverheiratet, fröhlich, munter:
apaļs puisis, unverheirateter Bursche, apaļa meita, unverheiratetes Mädchen: kas kait man nedzīvuot apaļai meitiņai BW. 5264 (Var. 2: apaļam puisīšam oder cilvē̦kam.). dzīvuot par apaļu puisi, unverheiratet leben; apaļi dzīvuot, sorglos, genussreich leben; apaļa dzīve, dzīvuošana, eheloses, genussreiches, lockeres Leben;

4) in bezug auf die Zeit attributiv gebraucht, voll, rund:
apaļš gads, ein volles, rundes Jahr; trīs apaļus gadus LP. V, 210. apaļa bārene MWM. III, 506, vollständige Waise, wohl nach dem russ. круглая сирота;

5) apaļš aude̦kls, dichtgewebtes Zeug
U.

Avots: ME I, 74, 75


dzērvīte

dzẽrvīte,

1): auch Gr.-Roop; Karls., Ramkau, Seyershof; ‡

3) ein Teil; des Webstuhls
AP.: dz. ir apals kuoks; vienā galā ir pumpas un uotrā galā ir caurumiņš; lai, kad uzmauc paminas, var aizdzīt tapiņu priekšā. paminas ir samauktas dzērvīte;

4) plur. dzērvītes, ein Spiel, Reigen:
gāja gan dzērvītēs, gan citās ... ruotaļās Janš. Līgava I, 439.

Avots: EH I, 357


pacere

pacere, [der Pl. paceres bei Bielenstein Holzb. 681], pace̦rs Līb., das Krebsnest, dasausgehöhlte, wurzelreiche Flussufer, wo Krebse, Fische hausen [Ronneb.]: pabiksti vēl zem tās paceres, būs kāds sapals! Aps. viņš bāza ruokas pacerēs MWM. VI, 123. ar dalbu izdze̦n nuo upju pacerēm zivis un vēžus Druw.; [der Ort unter einem Wurzelstock Lennew. n. U.; pace̦rs U., ein moosiger Uferrand].

Avots: ME III, 12


salonis

II saluonis "ein dem sapals ähnelnder Fisch" Saikava.

Avots: ME II, 678


sapalis

sapalis (unter sapals): mani ... kumeliņi kâ sapaļi valstījās BW. 31846, 1.

Avots: EH XVI, 434


sapāls

sapāls "жерех (aspius rapax)" Wid., Neuhausen, Sauken; eine Nebenform von sapals.

Avots: ME II, 697


sapulis

sapulis, ein Fisch Lis. n. RKr. XVII, 90, Lös., Mar., A. - Schwanb., Heidenfeld, Angern, Allendorf, Fehsen, N. - Laitzen, Lennew.; sapuls, der Alant Infl. n. U., Welonen. - Vgl. sapals,

Avots: ME II, 709


sapuls

sapuls Meselau, N.-Peb., = sapals.

Avots: EH XVI, 439


sīksme

I sīksme: gadās, ka starp sīksmi (gemeint sind kleine Fische) ieruodas kāds sapals, pamatīgs kungs Jauns. Raksti V, 333. zivju tirgū daudzi galdi neaizņe̦mti, uz aizņe̦mtajiem tikai s. VI, 45.

Avots: EH II, 492