upītis

I upītis U., der Alant; upīte Latw. Aw. 1855, № 21 (aus Usmaiten), upiêtis 2 Sassm. n. RKr. XVII, 60 ("Alant"), Stenden, = sapals.

Avots: ME IV, 301


upītis

II upītis, s. upis.

Avots: ME IV, 301