Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apat' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apat' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (39)

apat

apat Lemsal, Wainsel, = apkā`rt, um: a. stūri iet.

Avots: EH I, 72



atslapatāt

atslapatât, durch Kot herwaten Erlaa, Sessw.

Avots: EH I, 167


atšlapatāt

atšlapatât, unbeholfen herkommen (?): ve̦cs brūtgāns atslapatāja (Var.: atklabažāja) BW. 14503 var.

Avots: EH I, 174



capatā

capatā nest, auf dem Rücken (Huckepack) tragen AP., Ruj.

Avots: EH I, 260


čapata

čapata, ein Faselhans Dond.

Avots: ME I, 404


capatas

capatas: (Pantoffeln) auch Ruj.

Avots: EH I, 260


capatas

capatas "?": ģērbjaties zemē, me̦tat capatas (cipatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 (aus Rutzau); [wohl = sapatas N. - Bartau, alte Kleider, Lumpen. In Morizberg seien capatas - Pantoffeln, in Jürgensburg - abgetragene Fussbekleidung, in Grünh. - Brotbrocken. Vgl. auch capu].

Avots: ME I, 363


čapatas

[I čapatas Jürgensburg "abgetragene Bastschuhe od. Pasteln."]

Avots: ME I, 404


čapatas

[II čapatas AP., kleinere Misthaufen.]

Avots: ME I, 404


čapatas

[III čapatas Ilsen, = dradži.]

Avots: ME I, 404


capatiņas

capatiņas "die Füsschen eines kleinen Kindes" (?) Salwen.

Avots: EH I, 260


kapata

kapata: Zwischen "deutsche" und "Vermittelung" ME. II, 157 ist "oder slavische" einzufügen.

Avots: EH I, 586


kapata

kapata, kapats, kaputs BW. 5726, der Frauenrock mit der Jacke zusammen: dažuos apgabaluos tika brunči sašūti ar jaku (kapatas) A. XX, 69, Serb., Bers., Illuxt n. A. XVI, 475. tur būs mani brūni svārki, sievai zīda kapatiņa BW. 28344. situ ruoku pie kapata, lai skanēja atslēdziņas BW. 31098. [Durch deutsche Vermittelung aus capote "langer Oberrock."]

Avots: ME II, 157


klapata

klapata, klapats A. XX, 506, Plackerei, Mühe: tikai klapata vien ar tuo zirgu A. XX, 504. [Nebst li. klapatà od. klãpatas) aus r. хлóпоты " Plackerei" [resp. poln. kłopot " Sorge, Unruhe."]

Avots: ME II, 214


klapatains

klapataîns, mühevoll, voller Plackerei: klapataina dzīve Blaum.

Avots: ME II, 214



klapatāt

klapatât, - ãju, klapatuôt Spr., klapatît [li. klapãtyti " belästigen"], - ĩju Wain., Denominativ von klapata, beunruhigen, sich sorgen lassen: kuo lai klapatāju tavu sirmuo galvu MWM. X, 88. Refl. tiês, sich Mühe geben, sich abplackern: tâ man ar tuo paku jāklapatājas Brig. kas man tur būtu kuo klapatuoties? [Aus r. хлопотáть " sich mühen".]

Avots: ME II, 214



knapats

knapats, [knapata Wid.], ein naseweiser Bursche, ein kleiner Junge St.; fem. knapate, ein kleines Mädchen St. [knapāts, "ein Knabe, der Stiefel anhat" Janš. Dzimtene IV, 198 (aus Nigr.)]. Vgl. knāpats. Auf mnd. knape "ein junger, unverheirateter Mann" beruhend?]

Avots: ME II, 242


krapata

[krapata Nigr., Bers., = krapa I: nav ne krapatas žē̦lastības Bauske.]

Avots: ME II, 260


lapatāt

lapatât Ronneb., sich ziellos herumtreiben.

Avots: EH I, 720


ļapatka

ļapatka (mit hochle. a aus ẽ̦ Kalz., Lubn., ein Mistklumpen; eine unsaubere weibliche Person.

Avots: EH I, 768


lapatnieks

lapatnieks Auleja, ein Gerat zum Bohren des Lochs der Radnabe.

Avots: EH I, 720


noklapatāties

nùoklapatâtiês Dunika, Frauenb., sich abplackern: n. visu dienu.

Avots: EH II, 53


sapata

sapata, = supata 2 (?): velcies, s. (gesagt als Beschimpfung zu einer weiblichen Person), pār nama slieksni! Suitu k., № 220. Plur. sapatas (s. ME. III, 697): auch NB., Serbig., Siuxt.

Avots: EH XVI, 434


sapatas

sapatas, Lumpen, Kleider: vēlēju svešļaudīm nuoģērbties, kārt savas sapatas namā vadzē BW. 19152. Etwa zu li. apšèpti "unsauber, struppig werden" u. a. bei Būga KSn. I, 289 f.? Zum Suffix vgl. le. supatas.

Avots: ME II, 697


skrapata

I skrapata: auch Siuxt; ein Petzen, Brocken Diet.

Avots: EH II, 507


skrapata

I skrapata, s. skrapa; vgl. krapata.

Avots: ME II, 887


skrapata

II skrapata, in der Verbind. skrapata skrapatām iet, schnell (laufend, hüpfend, springend) gehn Kronw. n. U.

Avots: ME II, 887


slapata

slapata, comm., ein schludriger Mensch, der liederlich einhergeht, seine Kleider beschmutzt U.

Avots: ME III, 916


slapatāt

slapatât: "ungewandt gehen" AP., Sessw.

Avots: EH II, 520


slapatāt

slapatât, oft durch Kot waten Allend., Gr.-Jungfernh. n. U. Wohl zur Wurzel von slapjš; zur Form vgl. lapatât "ziellos hin und her gehen" Ronneb.

Avots: ME III, 916


šļapatāt

‡ *šļapatât, zu erschliessen ausatšļapatât.

Avots: EH II, 644


snapata

snapata Stenden "kampējs aizgūtnēm": izrauj nuo nagiem kâ s.

Avots: EH II, 541


šņapatas

šņapatas (?) "Überbleibsel" Bauske.

Avots: ME IV, 91


snapatēt

*snapstêt, zu erschliessen aus apsnapstêt. Wohl zu snapât resp. snabrenêt.

Avots: ME III, 972


šņapats

šņapats "?" : ē̦dat, panāksni . . .! tie tādi šņapati nuo ve̦cas ķēves BW. 19277.

Avots: ME IV, 91

Šķirkļa skaidrojumā (29)

capu

capu, Interj. in Verbindung mit cipu: cipu, capu (var.: cibu, cabu), vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var. [In Fenster sage man zu kleinen Kinder, ihre Beine bewegend sie gehen lehrend: cipata, capata ciemiņā.]

Avots: ME I, 364


cipatas

I cipatas "?": me̦tat cipats (Var.: capatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 aus Rutzau.

Avots: ME I, 384


draiska

draĩska,

1): ein unruhiger Mensch
(mit ài 2 ) Erlaa;

2) draiskas: auch Sackenhausen n. BielU. (hier verächtlich auch von Kleidern);
kre̦kls nuovalkāts (saplē̦sts) draisku draiskās Sassm. draiskas ("driskas, šņapatas") jāatgriêž nuo gaļas gabala ebenda.

Avots: EH I, 329


dropstala

druõpstala [Ruj.], druopstelĩte, = druoztala: māsiņ. ze̦lta drupstelīte (Var.: druoztaliņa) BW. 17509. dē̦lu mātes iztabiņa druopstalām (Var.: druoztalām, driksniņām), skaidiņām BW. 23617 var. [Zu slav. drapati "kratzen, reissen", gr. δρώπιω· διαχόπιω Hes. resp. zu čech. zdraby "Lumpen, Fetzen"; vgl. auch drābule.]

Avots: ME I, 507


gumzināt

gumzinât,

1) "?":
kuŗa gumzu gumzināja [= gumzājās 1?], tā bij naska darbiņam BW. 24079, 2 var.; [

2) "ohne Anlass apatisch Bellen"
Baltinov;

3) = gumzāt 1 Weinsch.].

Avots: ME I, 682


izgāzt

izgâzt, tr.,

1) ausgiessen:
biezie padebeši izgāza udeni Psalm 77, 18. asinis tev būs izgāzt uz altāŗa grīdu II Mos. 29, 12;

2) zum Einsturz bringen, ausstossen, einbrechen:
vējš izgāzis kuoku, lai durvis un siemaļi nebūtu jāizgāž LP. VI, 762;

3) austossen, ausschlitzen:
kālab izgāzi vistiņai aci LP. V, 191. vērsis izgāž šim iekšas VII, 1066. sāni tai bija izgāzti V, 2. izgāž vērsim ciskai ļuapatu IV, 6;

4) fig., ausgiessen, auslassen, ausschütten:
par tuo tie izgāž savas dusmas Vēr. I, 1260. tie izgāza savu žulti pret sace̦rē̦tājiem Konv. 2 853;

5) izgāzt vē̦de̦ru, krūtis, den Bauch, die Brust vorstrecken, sich ein Ansehen geben:
iet kâ briedis, krūtis izgāzis. iet vē̦de̦ru iz+gāzis. Refl. - tiês,

1) ausfliessen, ausströmen:
spainis izgāzās zemē Kaudz. M.;

2) zum Sturz kommen, einstürzen:
mājas siena izgāžas Etn. I, 78. bijusi izgāzusies nuo vēja viena egle Upīte Medn. laiki;

3) fig., sich ergiessen, ergehen:
negaiss, suods izgāzās par tevi; viņa dusmas izgāžas pret mani;

4) stolz die Brust und den Bauch vorstrecken:
viņš izgāzies brēca... Aps. vecis bargi rūca un izgāzies nuostājās Dok. A.;

5) emporsteigen, Bedeutung gewinne:
vē̦lāk viņš izgāzies par lielu vīru, später ist er ein bedeutender Mann geworden.

Avots: ME I, 737, 738


izsust

I izsust, ‡

3) part. praet. act. izsutis, apathisch,
"nuolaidies" Ahswikken, Dunika, Gramsden: tas jau i., nevīžā dzievuot (arbeiten). Refl. -tiês,

2) sich ausschlafen
(verächtl.) Gr.-Würzau: nevar i.

Avots: EH I, 484


kapute

kapute, eine Art Frauenmantel Siuxt. Zu kapata.

Avots: EH I, 587





knāpats

knāpats, ein naseweiser Bursche, ein kleiner Junge St. [Vgl. knapats.]

Avots: ME II, 244


ļeperēt

ļeperêt, -ẽju, schwatzen, faseln Spr. [Zur Wurzel von r. лепетать "stammeln, schwatzen" und ai. lapati "schwatzt; flüstert"?]

Avots: ME II, 538


nošņurkāt

[nùošņurkât,

1) "izšņaukt": n. de̦gunu Warkl.;

2) beschmutzen:
n. visu siênu Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich beschmutzen
Warkl.;

2) niedergeschlagen, apathisch werden
Schwanb.]

Avots: ME II, 870


paugāt

III paũgât, -ãju, "in zerfetzte Kleider (paugas) einhüllen": kuo tu viņu paugā ar ve̦cām lapatām? Nikrazen.

Avots: ME III, 127


plakata

plakata, die Plackerei Seew. n. U.; aus klapata (untet dem Einfluss von d. Plackerei) umgestellt?

Avots: ME III, 316


riest

I riest,

2): auch AP., Sonnaxt; ja nuo aude̦kla platuma neiznāca viss priekšauta gaŗums, tad rìeta 2 divus gabalus kuopā Saikava. kad bij šaura kapata, tad riete gabalu iekšā ebenda.

Avots: EH II, 379


skābene

skâbene, skâbine Prl. n. FBR. VIII, 11, (mit â 2 ) Dunika, skâbiene Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Ampfe (rumex L.) RKr. II, 77; Sauerampfer (rumex acutus) U.; avuota skābenes, Sauerampfer (rumex acutus) Mag. IV, 2, 41, U.; dižā skābene, rumex acetosa Mag. IV, 2, 41; lielā sk., rheum rhaponticum Birsman; mazā sk., rumex acetosella Mag. IV, 2, 41; mīkstā sk., rumex feutatus Mag. IV, 2, 41; upes skābenes, Fluss-Ampfer: iz sarīvē̦tām upes skābenēm ar krējumu izgatavuo smēri pret kašķi Etn. III, 160; ūdens sk., rumex hydrolapathum Hds. Erwalen; zaķu skābenes Mag. IV, 2, 46; U., Hasenpot n. RKr. III, 71; Konv. 2 3539, Sauerklee (oxalis acetosella L.); zirgu skābenes, Pferde-Sauerampfer (rumex crispus) U., Etn. I, 84; III, 160; rumex obtusifolius Mag. IV, 2, 42 (zirga skābene); RKr: XII, 8; Grindwurz (rumex acutus) Mag. III, 1, 131; IV, 2, 81; rumex domesticus Hartm. Latv.

Avots: ME III, 878


skrabata

II skrabata PV., = apata">skrapata guovis apē̦dušas ābuoliņu, ka nav ne skrabatas pāri palicis.

Avots: EH II, 506


skrapa

skrapa, apata">skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME II, 887


šlepetāt

šle̦patât "?": kur biji, Juorē̦n, kur šle̦patāji (Var.: klenderēji, vanderēji)? BW. 20196. 3. Vgl. slapatât.

Avots: ME IV, 59


smūkls

smũkls Dunika, apathisch, bekümmert, die Nase hängen lassend (Gegensatz zu brammanīgs): arī slima guovs ir smūkla.

Avots: EH II, 541


sūrene

sũrene(s): auch AP., Salis; sūra ... kâ ... sūrenīte BW, 8927; in AP. auch gleichbedeutend mit "cālenes"; dze̦ltānā sũrene AP., = gunde̦ga; "polygonum persicaria" (sũrene) Ramkau; "polygonum lapathifolium" (sùrene 2 ) Saikava; lielā s. "ranunculus acer" ebenda; svē̦tās sùrenes 2 Linden in Kurl., eine gewisse Pflanze. "hydropiper" ME. III, 1134 zu ersetzen durch "hydropiper)".

Avots: EH II, 609


sūrenes

sũrene(s): auch AP., Salis; sūra ... kâ ... sūrenīte BW, 8927; in AP. auch gleichbedeutend mit "cālenes"; dze̦ltānā sũrene AP., = gunde̦ga; "polygonum persicaria" (sũrene) Ramkau; "polygonum lapathifolium" (sùrene 2 ) Saikava; lielā s. "ranunculus acer" ebenda; svē̦tās sùrenes 2 Linden in Kurl., eine gewisse Pflanze. "hydropiper" ME. III, 1134 zu ersetzen durch "hydropiper)".

Avots: EH II, 609


tādūl

tādūl, = tadũl3: nevar vis tūlīt braukt, kad grib. jāizdabū atļauja, t. Austriņš Raksti VII, 308. "... lielā vietā lielas klapatas." "... tiesa, ... bet t. (oder: gleichwohl, dennoch?) zini, ka var apgriezties ..." ebenda 307 f.

Avots: EH II, 670



varza

varza (li. várža "Fischwehr" Jaunis Pon. gov. II, 27),

1) der Wirrwarr, wirres Garn
Spr., Aps., Dickeln, Erlaa, Fehteln, Kokn., Odensee, Ramkau, Serben, Stockm., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Borchow, Drosth., Golg., Jürg., Kalz., Kokn., Oknist, Prl., Ronneb., Saussen, Stockm., (mit ar̃ ) Salis; "kas nekārtībā same̦sts, sajaukts" (mit ar̂ ) C., Nötk.: dzijs viena varza, ne+kâ nevar atmudžināt Golg. tīrā varza, ne+kâ vaļā dabūt! Serben;

2) die Fischwehr
Depkin n. U., N.-Bergfried, (mit ar̂ 2 ) Kr.-Würzau, Platohn;

3) = ķīpa 2, ein aus Stricken geflochtener Korb zum Tragen Oknist;

4) eine verwickelte (und unangenehme) Sache
Kokn. n. U., Aps., Lennew., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Gr.-Buschh., Jürg., KL, (mit ar̂ 2 ) Bauske, (mit ar̃ ) Salis; "lietas, kas kādā gaitā kavē" Fehgen, Sessw.; "neveikšanās kādā gaitā" Sessw.; "daudz pūļu, apatas">klapatas" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂ ) Druw.; "pīšanās" (mit ar̃) AP.; "возня" Spr.; "niekuošana" Celm.: ar tuo man iznāca liela varza Sessw. iznāce tāda varza, ka lai dievs neduod Gr.-Buschh. man ar pusgraudniekiem liela varza Druw. n. RKr. XVII, 85. šis elles sastrē̦gums, šis mūžīgais murkšis un varza Austriņš Nopūtas vējā 119;

5) "kņada, drūzma" Kosenhof (mit ar̃), eine (lange N.-Peb.) Reihe Vīt.; "virkne" Oberland; eine Menge Sessw., (mit ar̂ ) A.-Laitzen, AP., C., Meiran, (mit ar̂ 2 ) Bauske; "pūlis" (mit ar̂) Bers., Golg., Gr.Buschh., Kalz., Lubn., Meiran; "neliels pūlis" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂) Trik.; "lielāks pulks" (mit ar̂) Druw. n. RKr. XVII, 85; eine Schar ausgelassener Kinder (mit ar̂ ) Jürg.; ein regelloser, wirrer Haufe, eine Schar von Lebewesen (Menschen, Hunden) Nötk.; "eine sich mit unnützer Arbeit beschäftigende Kompagnie" Wessen: tur nāk visi vienā varzā Vīt. saņem tu aiz viena paša zirnīša visa kuopiņa nāk kâ varza līdz N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617. atjāja ve̦se̦la varza zaldātu Trik. vai daudz bija? - tāda varza bija (eine zieml. geringe Anzahl) ebenda. laba varza (ziemlich viel) ebenda. mēs bijām ve̦se̦la varza nebēdnieku Veselis Tīrumu ļaudis. kur nu visus bē̦rnus kâ varzu ņemsi uz ciemu līdzi! Druw. n. RKr. XVII, 85. viņam ve̦se̦la varza radu Bauske;

6) die Verwandtschaft
Sessw. n. U.: viņam liela varza U.;

7) Schimpfwort
Gr.-Jungfernhof n. U.; 8) "ein Geschwätziger" Dickeln. In der Bed. 7 nach Volter Разысканiя 51 aus r. ворзá "шалун, баловник, проказник". In den Bedd. 1-4 (und 5-6?) nebst varzi(s) zu vĕ̅rzēt, vērzt, virz(ī)ties, li. ver̃žti "schnüren", varžýti "mehrfach zusammenschnüren", vir̃žis "Strick", aksl. -vrěsti (prs. - vrьzǫ) "binden", r. пáворозъ "Zugschnut (am Beutel)", č. pov(r)islo "Strohband", an. virgill, and. wurgil "Strick", ae. wyrgan "erwürgen", gr. ὀρχάνη "Zaun", ἔρχατος Hes., alb. φραγμός "entwöhne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 272 f., Trautmann Wrtb. 355, Persson Beitr. 505, Torbiörnsson Liqmet. II, 102 f., Būga Aist. Stud. 107. In der Bed. 5 zur Wurzel von virk(s)ne u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 266)?

Avots: ME IV, 481, 482


vepris

vepris (r. вепрь ), nom. pl. vepriņi BW. 32804, 3; 33416, Demin: verächtl. veprelis Frauenb. und ve̦prē̦ns FBR. IV, 56, ein kastrierter Eber, ein Borg L.: Sprw. iet kâ vepris šņukuru uzcēlis RKr. VI, 979. vepri vai trīsreiz suodi, tuomē̦r kartupeļuos ies! uš, kūtē, daglais vepris! BW. 17668 var. uš, kur iesi, me̦lnais vepri! 29139, 4, sirmais vepris 22832, 1. In Frauenb. ist veprelis auch Schimpfname für ein unsauberes Kind. Nach Berneker IF. VIII, 284 ( als der Befruchter ) zu ai. vapati "streut (den Samen) hin"; nach Brandt PФB. XXV, 213, Zubatý AfslPh. XVI, 414 1 (als ein Borstentier) und Smieszek Mater. i. pr. IV, 404 (nach dem stechenden penis) zu lat. veprēs "Dornstrauch"; s. auch Uhlenbeck PBrB. XXIV, 239 ff. und Trautmann Wrtb. 351.

Avots: ME IV, 538


žulnīt

žulnît,

5): "giessen"
(mit ulˆ) Kalupe n. FBR. XVIII, 48. Refl. -tiês: lange und apathisch Wäsche waschen (mit ulˆ) AP.

Avots: EH II, 822