Paplašinātā meklēšana

krapačas, ‡

2) Kram, alte Sachen
Seyershof.

Avots: EH I, 642

krapačas, Krümchen, allerlei Abfälle, Splitter Smilt., Lub., C.

Avots: ME II, 260

‡ krapačât Warkt., (wiederholt) Schleim (Speichel) auswerfen.

Avots: EH I, 642

‡ krapači Warkl., Auswurf, Speichel.

Avots: EH I, 642

‡ krapente, ein altes, halbverfallenes Gebaude Bilskenshof.

Avots: EH I, 642

krapants,

1) ein schwaches, mageres Pferd
Etn. I, 59; 89;

2) der Arrestant:
katram saimniekas krapanti jāve̦d nuo vienas stancijas līdz uotrai; krapan- tuos braukt, die Arrestanten führen Ahs.;

3) der Pl. krapanti, eine schwere Arbeit, Drangsal:
nu ir krapantuos, jetzt ist es schlimm Selg. n. Etn. IV, 97. [In der Bed. 1 vielleicht als en Kuronismus zu li. krapinéti "ходить невѣрным шагом", krapulỹs "кто еле ходит".]

Avots: ME II, 260

‡ krapas Diet., alterlei Kram.

Avots: EH I, 642

[krapata Nigr., Bers., = krapa I: nav ne krapatas žē̦lastības Bauske.]

Avots: ME II, 260

skrapa: tik nabags, ka nav ne skrapas pie dvēseles Grünhof.

Avots: EH II, 507

skrapa, skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME II, 887

skrapans "?": ... šī vedīšuot mājās vīru ... "vajadzē̦tu nu gan kādu skrapanu..." K. Students Latvis No 2668.

Avots: EH II, 507

skrapants,

1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.

Avots: EH II, 507

skrapants,

1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;

2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;

3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.

Avots: ME II, 887

I skrapata: auch Siuxt; ein Petzen, Brocken Diet.

Avots: EH II, 507

I skrapata, s. skrapa; vgl. krapata.

Avots: ME II, 887

II skrapata, in der Verbind. skrapata skrapatām iet, schnell (laufend, hüpfend, springend) gehn Kronw. n. U.

Avots: ME II, 887

‡ atklapatâtiês Rutzau, = ‡ krapast%C3%AEti%C3%AAs">atkrapastîtiês.

Avots: EH I, 148

I kraps, [= drusciņa Nigr., Altenburg]: guovis ir tâ visu izē̦dušas, ka ne krapa (=ne˙kā) nav palicies Wain. [Vielleicht gleichbedeutend und verwandt mit slav. krop`a "Tropfen"; vgl. aber auch krapačas.]

Avots: ME II, 260

krapš(ķ)inât, freqn. zu krapš(ķ)êt, unter dem bei krapšķêt bezeichneten Geräusch gehen, eilen, trollen: kur, meitiņa, krapašiņa ar tām kaula kurpītēm BW. 21938; 2376.

Avots: ME II, 260

krapš(ķ)inât, freqn. zu krapš(ķ)êt, unter dem bei krapšķêt bezeichneten Geräusch gehen, eilen, trollen: kur, meitiņa, krapašiņa ar tām kaula kurpītēm BW. 21938; 2376.

Avots: ME II, 260

‡ II skrabata PV., = krapata">skrapata guovis apē̦dušas ābuoliņu, ka nav ne skrabatas pāri palicis.

Avots: EH II, 506

I skrabêt (li. skrabė´tĩ "rascheln" Jušk. LD. 252, 5),

1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;

2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;

3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;

4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.

Avots: ME II, 884