Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apaust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apaust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
apaust
apaust
apaûst,
1) für viele weben:
čakla audēja apauž visu māju;
2) zu Ende weben:
mums jau sen visi aude̦kli apausti. Refl. -tiês,
1) sich umweben:
tā bē̦rzs gan lapām apaužas Bārda;
2) für sich fertig weben:
mēs jau e̦sam apaudušies, für uns haben wir alles fertiggewebt.
Avots: ME I, 75
1) für viele weben:
čakla audēja apauž visu māju;
2) zu Ende weben:
mums jau sen visi aude̦kli apausti. Refl. -tiês,
1) sich umweben:
tā bē̦rzs gan lapām apaužas Bārda;
2) für sich fertig weben:
mēs jau e̦sam apaudušies, für uns haben wir alles fertiggewebt.
Avots: ME I, 75
papaust
papaûst, tr., intr., ein Gerücht verbreiten, ausschwatzen:- kas tad tur jau papaudis? Saul. [tuo jau viņa bij papaudusi Leijerk. I, 75. Subst. papaûdums, das Gerücht, die Entdeckung: man drīzi nāksies viņu apgrūtināt ar dažiem papaudumiem, lai mana turpmākā rīcība viņu nepārsteigtu Leijerk. I, 70.]
Avots: ME III, 80
Avots: ME III, 80
sapaust
sapaust, Gerüchte zusammenschwatzen: s. tik daudz ziņu. Refl. -tiês,
1) "Unsinn zusammenschwatzen über jem.":
viņš ir par mani briesmīgi sapãdies Salisb., Allendorf;
2) sich durch Mittelspersonen mit einander verständigen
(mit aû 2 ) Ekau.
Avots: ME II, 697
1) "Unsinn zusammenschwatzen über jem.":
viņš ir par mani briesmīgi sapãdies Salisb., Allendorf;
2) sich durch Mittelspersonen mit einander verständigen
(mit aû 2 ) Ekau.
Avots: ME II, 697
sapausties
sapàustiês, -žuôs, -duôs, sich aufblähen, aufdunsen, aufschwellen: maize ce̦puot labi sapaudusies Jürg.
Avots: ME II, 697
Avots: ME II, 697
sapausties
sapaustiês,
1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;
2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.
Avots: ME II, 697
1) bei Bezzenberger
Le. Di. - St. 26, sich anheischig machen: div[i] bagāt[i] sasapausa (Var.: sasateice, sadzīrās, lielījās, saderēja) garu ziemu pārdzīvuot BW. 27957, 4 var.;
2) "sapuosties" Welonen; sich bereit machen: nevari vien sapaustîes ceļā! Vank.
Avots: ME II, 697
Šķirkļa skaidrojumā (3)
kazacīša
sadzīvot
sadzîvuôt, sadzîvât,
1 ) intr., zusammen leben; sich vertragen, gut miteinander auskommen; zugleich erleben
Für. I (unter dzīvuot): viņi sadzīvuoja labi kuopā RKr. VIII, 2. es gribu sadzīvuot ar katru MWM. X, 304. ar savu māsu ļuoti mīļi sadzīvuojis LP. I, 119. laulātais pāris vē̦lāk labi nesadzīvuoja BW. III, 1, 75. vai tad nu es ar kādu nee̦smu sadzīvuojis? A. v. J. 1899, S. 294;
2) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit leben:
es tur sadzīvuoju divi nedēļas, ich brachte dort zwei Wochen zu U. pieci gadi sadzīvuoju (Var.: nuodzīvuoju) pie bagāta saimenieka BW. 31085, 2 var. dievs, duod mūsu ķēniņam simtu gadu sadzīvuot (Var.: nuodzīvuot)! 32821 var. nepilnu gadu viņš sadzīvuoja sādžā Muižn. per. 32. vedēji sadzīvuo tur līdz uotram vakaram BW. III, 1, 56. nu sākās īstās dzīŗas; sadzīvuoja deviņas dienas uz tiem priekiem LP. IV, 74. kâ nu sadzīvuošu savā vietiņā? Kaudz. M. 9;
3) tr., (lange) lebend resp. arbeitend erreichen, erlangen, bekommen:
kad guodam sirmus matus sadzīvuojis Altr. asins zieds 6. līdz jaunā dzīvē būšu tikdaudz sadzīvuojusi, ka pati varēšu apaust visas vajadzības Janš. Prec. viesulis 36. dzīvājuši, dzīvājuši un sadzīvājuši jau trīs dē̦lus Pas. IV, 456;
4) tr., eine Arbeit zu Ende führen
Dond.: mēs šuodien sadzīvuojām sienu. kad jūs ābuoliņu sadzīvuosit? Refl. -tiês, zu nahen Umgang haben, sich geschlechtlich vergehen U.: Marija ar jaunkungu sadzīvuojusies Kav. ja puisis ar meitu "sadzīvuojušies", tad tiem... bijis jāsēd baznīcā uz "kaunakrē̦slä Etn. III, 127.
Avots: ME III, 622
1 ) intr., zusammen leben; sich vertragen, gut miteinander auskommen; zugleich erleben
Für. I (unter dzīvuot): viņi sadzīvuoja labi kuopā RKr. VIII, 2. es gribu sadzīvuot ar katru MWM. X, 304. ar savu māsu ļuoti mīļi sadzīvuojis LP. I, 119. laulātais pāris vē̦lāk labi nesadzīvuoja BW. III, 1, 75. vai tad nu es ar kādu nee̦smu sadzīvuojis? A. v. J. 1899, S. 294;
2) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit leben:
es tur sadzīvuoju divi nedēļas, ich brachte dort zwei Wochen zu U. pieci gadi sadzīvuoju (Var.: nuodzīvuoju) pie bagāta saimenieka BW. 31085, 2 var. dievs, duod mūsu ķēniņam simtu gadu sadzīvuot (Var.: nuodzīvuot)! 32821 var. nepilnu gadu viņš sadzīvuoja sādžā Muižn. per. 32. vedēji sadzīvuo tur līdz uotram vakaram BW. III, 1, 56. nu sākās īstās dzīŗas; sadzīvuoja deviņas dienas uz tiem priekiem LP. IV, 74. kâ nu sadzīvuošu savā vietiņā? Kaudz. M. 9;
3) tr., (lange) lebend resp. arbeitend erreichen, erlangen, bekommen:
kad guodam sirmus matus sadzīvuojis Altr. asins zieds 6. līdz jaunā dzīvē būšu tikdaudz sadzīvuojusi, ka pati varēšu apaust visas vajadzības Janš. Prec. viesulis 36. dzīvājuši, dzīvājuši un sadzīvājuši jau trīs dē̦lus Pas. IV, 456;
4) tr., eine Arbeit zu Ende führen
Dond.: mēs šuodien sadzīvuojām sienu. kad jūs ābuoliņu sadzīvuosit? Refl. -tiês, zu nahen Umgang haben, sich geschlechtlich vergehen U.: Marija ar jaunkungu sadzīvuojusies Kav. ja puisis ar meitu "sadzīvuojušies", tad tiem... bijis jāsēd baznīcā uz "kaunakrē̦slä Etn. III, 127.
Avots: ME III, 622