saskurinât, tr.,
tüchtig zausen, (durch)schütteln: zirgs skrienuot saskurina (sapurina) galvu Schibbenhof;
s. ausis, aufhorchen Serbigal. Refl.
-tiês,1) "?":
saskurinājās (wirbelte auf?) vējš Vēr. II, 352;
2) "viegli sapurināties", sich schütteln Lennew., Assiten, Allendorf, Ramelshof, Fehsen:
saslapis suns saskurinās Schujen.
putniņš uzmuodies saskurinājās un aizlaidās Schibbenhof, Jürg.;
"nuo aukstuma, bailēm, riebuma sadrebināties" Lös., Laud., Festen, Stomersee;
3) "sapuosties">ātri sapuosties" AP., N. - Schwanb.;
4) sich zusammennehmen, sich ermannen: saskurinies nu! pļavā nebūs viegla diena N. - Peb., Bērzpils, Sonnaxt, Luttr., Lös., Druw.
Avots: ME III,
735