Paplašinātā meklēšana

apija (aus apvija, cf. dies), die Femern am alten Pfluge, um die die Stränge umgewunden wird. Bei U. appija, weil er es als aus ap + pît zusammengesetzt betrachtet.

Avots: ME I, 90

apīši (apìši ² Gr. - Sonnaxt, wohl ap + vît, cf. apija, apvija), apîžas AP., Mar., Grünh., Serb., Selb. [Saussen; apìžas ² in Lisohn], nach U. auch appīšas, apīzes, appīnes, seltener im Sing. apîža AP., Mar. [infl. n. pl. apiejzys Zb. XV, 200], die Femern am alten Pfluge, um welche die Stränge umgewunden (apvît), nach der bisherigen Ansicht umgewickelt (appît) wird, weshalb die Schreibweise appîši [in Ronneburg auch apvīžas].

Avots: ME I, 90

appija, s. apija [und Bielenstein Holzb. 468, 473 u. 476].

Avots: ME I, 111

ņāka, ņāka, [ein Siechling (ņâka Jürg.); eine nicht gedeihende Pftanze: bet tuo gribē̦tu zināt, cik puodu kapijas tā ve̦cā ņāka apstrē̦buse Blaum. [man šuogad nuo auzām tik tādas ņākas vien ir Erlaa.]

Avots: ME II, 896, 897

riñde̦ns Salisb., Ruj., rinde̦ns U., Mar., rindans U., = re̦mde̦ns· lau(warm): r. ūdens. es dabūšu krūzīti kapijas, ... būs vēl rindana A. v. J. 1900, S. 481.

Avots: ME III, 527

saart,

1): tīrumus saaŗuot un apsējuot brālis Delle Negantais nieks 187. pavasar zeme slapija saarta Linden in Kurl.;

2): saara ežu Warkl. rugājus vajag s.("uzart") līdz Miķeļiem Iw.; ‡

4) "izpuostīt": le̦dus lielā vējā visus krastus saaŗ Auleja. Refl. -tiês,

2): pflügend müde werden:
ja esi smagi saaries, atņem elpi! Saikava.

Avots: EH II, 395

sprands,

1): der Nacken
(mit an̂ ² ) Grob., Rutzau, Schwitten, Siuxt; ‡

2) "ein Pflöckchen am kurischen Pfluge zwischen der
lemesnīca und den apijas BielU.

Avots: EH II, 556