Paplašinātā meklēšana

Meklējam 're̦mde̦ns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

're̦mde̦ns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

paremdens

pare̦mde̦ns: baudīja tuo (scil.: me̦du) šķidru un vēl it pare̦mde̦nu, kâ karstā vasaras dienā izdravē̦tu Janš. Mežv. ļ. II, 140.

Avots: EH XIII, 167


paremdens

[pare̦mde̦ns, ziemlich lauwarm: p. ūdens.]

Avots: ME III, 90

Šķirkļa skaidrojumā (17)

aprimt

aprimt (li. aprìmti), inch., intr., sich beruhigen, ruhig werden: tie aprima uz kādu laiku nuo savas trakuošanas Vēr. II, 180. viesulis aprimst LP. I, 147. sirds bija jau pagalam aprimuse Vēr. II, 48, das Herz hatte aufgehört zu schlagen. ūdens aprimst, das Wasser (das heisse) wird lau (Neik., U.); cf. re̦mde̦ns. Refl. -tiês, sich legen: vējš aprimstas Treum.

Avots: ME I, 115


drungans

drungans, lauwarm (von Flüssigkeiten): ūdens drungans (re̦mde̦ns) kâ jē̦ra mute Etn. III, 66. [Zwischen Hasenpot und Grobin. Als ein Kuronismus zu li. druñgnas "lauwarm".]

Avots: ME I, 504


ierandans

[ierandans (gestpr.: irondocn) Warkh.], ierandins Spr., lau. [Vgl. re̦mde̦ns.]

Avots: ME II, 55


ierindans

[ìerindans Trik., ein wenig lau; vgl. re̦mde̦ns und ierandans.]

Avots: ME II, 58


parandans

parandans Warkl., = pare̦mde̦ns.

Avots: EH XIII, 166




rāms

I rãms,

1): rāmi (langsam)
iet Frauenb.; langsam Grob.: kad rāmi brauks, kad tad pā`rbrauks?

2) "re̦mde̦ns" Warkl.: r. (mit à 2 ) ūdins.

Avots: EH II, 361


randans

ràndans 2 Gr.-Buschhof, ràndins 2 Saikava, Spr., Kl., mundartlich für re̦mde̦ns. lau.

Avots: ME III, 477


remdēns

re̦m̃de̦ns Arrasch, N.-Peb., Wolm., C., AP., Salis, rèmde̦ns Serbigal, Jürg., Neuenb., re̦m̂de̦ns 2 Nigr., Dond., Selg., Kandau, Wandsen, Lautb., Siuxt, Behnen, Kursiten, Adiamünde, Widdrisch, Zögenhof, Ruj., Līn., Wahnen, rèmdans Ronneb., rèmdins 2 Preili, lauwarm, lau (auch fig.): re̦mde̦ns ūdens; re̦mde̦ns prāts U. tu esi re̦mde̦ns un salde̦ns JR. V, 12.

Avots: ME III, 509


remens

I re̦me̦ns Ahs., Bers., Für. I (unter rāms), FBR. VI, 54, Serben, Neuenb., Bornsmünde, Neuhausen, Autz, Alschw., Pe̦nkule, N.-Peb., = re̦mde̦ns, lauwarm: r. ūdens; = rāms, mierīgs: r. zirgs, cilvē̦ks Wirginalen.

Avots: ME III, 509


rēmens

rẽ̦me̦ns Ruj., = re̦mde̦ns, lau, lauwarm: pakur mazu uguntiņu, lai pienam sūkalas paliek rē̦me̦nas! Naud. n. Etn. II, 129, Gold.

Avots: ME III, 520



rendins

rè̦ndins 2 Kl., = re̦mde̦ns.

Avots: ME III, 511


rimdains

rim̃daîns Karls., rimde̦ns U., = re̦mde̦ns, lau, lauwarm: tur ir riere tāda rimde̦na, dort ist die Röhre etwas warm Blieden n. Mag. XIII, 12. In Mar. n. RKr. XVII, 135 und Neu-Rosen - rìmdans 2 , wo das a auch aus e, entstanden sein kann.

Avots: ME III, 526


rindens

riñde̦ns Salisb., Ruj., rinde̦ns U., Mar., rindans U., = re̦mde̦ns· lau(warm): r. ūdens. es dabūšu krūzīti kapijas, ... būs vēl rindana A. v. J. 1900, S. 481.

Avots: ME III, 527


saldens

salˆde̦ns C., U., Wid., Ve̦cmuiža, salˆdans Mar. n. RKr. XVII, 135, Preiļi, Pas. IV, 383, Nerft, salˆdins Kl., Saikava, saldains U., süss (salˆdans Golg., Lis., Warkl., Adleenen, Schwanb.) U., Mag. XIII, 41 (saldans), Marzen (salˆde̦ns); süsslich U., Ronneb. (salde̦ns): saldana zemenīte BW. 5411, 7. saldanāka zemeņuoga par visām uodziņām 11421, 3. griķu mistra salde̦ns (Var.: saldans) alus 11186. saldans miežu alutiņš 27990. saldans (Var.: gauži salds) bija vīns ar me̦du 21657, 2. saldanu vīna glāzi 15525. saldanu brandavienu 28459. salde̦nu krējumu Etn. IV, 1. tu esi re̦mde̦ns un salde̦ns JR. V, 12. - Subst. salde̦nums U., Ronneb., saldanums Mag. XIII, 41, die Süssigkeit U., Mag. XIII, 41, Süsslichkpit Ronneb.

Avots: ME II, 668