Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apkārtne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apkārtne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (20)
apdauzīt
apdaũzît (li. apdaužýti), freqn., tr., fortgesetzt ein wenig abstossen, abschlagen, von allen Seiten abschlagen; apdauzīts cilvē̦ks, ein Mensch mit schwerem Begriff Grünh.; gefühllos, gleichgütlig Platonen; geplagt: savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. Refl. -tiês, sich belaufen (vom Vieh) Druw., Wid.
Avots: ME I, 81
Avots: ME I, 81
apšūt
apšũt (li. apsiúti), tr., ringsum benähen, besäumen: malas;
2) für einen gewissen Kreis die Kleider nähen:
skruodelis apšuj visai apkārtnei drēbes PS. jāapšuj sevi un citi bērniņi Up.
Avots: ME I, 130
2) für einen gewissen Kreis die Kleider nähen:
skruodelis apšuj visai apkārtnei drēbes PS. jāapšuj sevi un citi bērniņi Up.
Avots: ME I, 130
atblāzma
atblãzma, der Wiederschein Kronw: apkārtne me̦t atblāzmu uz cilvē̦kiem B. Vēstn.
Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein
Avots: ME I, 151
Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein
Avots: ME I, 151
atklimst
atklimst, auch atklimstêt, wiederhallen, erschallen: lācis krākt, lai viss mežs atklimst LP. V, 97; VII, 774. visa apkārtne atklimst, cik jauki šis spēlē LP. VI, 460. atklimstēja meži aiz sievu, bē̦rnu vaimanām VII, 1086.
Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen
Avots: ME I, 167
Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen
Avots: ME I, 167
atskaitīt
atskàitît [li. atskaitýti,
1) hersagen:
pātarus, baušļus Kaudz. M.;
2) abziehen, subtrahieren:
vai pruot izdarīt saskaitīšanu, atskaitīšanu? Etn. III, 106;
3) abrechnen, absehen:
atskaituot zirgu dzelzs pinekļu žvadzienus, nekāds cits truoksnis apkārtnes mieru netraucēja JR. IV, 154.
Avots: ME I, 191
1) hersagen:
pātarus, baušļus Kaudz. M.;
2) abziehen, subtrahieren:
vai pruot izdarīt saskaitīšanu, atskaitīšanu? Etn. III, 106;
3) abrechnen, absehen:
atskaituot zirgu dzelzs pinekļu žvadzienus, nekāds cits truoksnis apkārtnes mieru netraucēja JR. IV, 154.
Avots: ME I, 191
bālis
bãlis, Demin. bãliņs, bãleliņš, bãleniņš, bãluliņš, bãlītis, bãlelītis, auch bãlelis BW. 22635,
1) der Bruder, das Brüderchen,
meist nur im VL.: [bāliņ mīļais! Manz. Post. III, 125]. lej bālī, tīru ze̦ltu BW. 9407, 3. mazs pūriņš tai māsai, kuŗa bāļu darbiniece 16603. steidzies, mana māmuliņa, nuo druviņas sētiņā; tavs dēliņš, mans brālītis (Var.: bāliņš) gauži raud šūpulī 2094. bāleliņš ist ein beliebtes Epithet des Biers, des Flachses: alutiņ, bāleliņ! liniņam bāliņam ze̦lta puoga galiņā 28338, 6. Die Brüder werden gern mit Schaum, Eichen verglichen: bāliņš putu gabaliņš. tādi mani bāleliņi kā Vāczemes uozuoliņi. palikt sēdēt, dzīvuot ilgi bāliņuos, unverheiratet bleiben (von der Schwester);
2) Verwandter, im Plur. die männliche Jugend des Dorfes und der Umgegend:
bāliņi, bāleliņi, bāleniņi ir kuopvārds, ar kuŗu apzīmēja tuvākuos radiniekus, sevišķi visus viena ciemata jeb tuvākās apkārtnes vīriešus, kas savā starpā mēdza būt rada BW. I, S. 492. brāļi, māsas, bāleliņi, rads radiņa galiņā BW. 3850. es neiešu tautiņās bez trejādu bāleliņu: tē̦va brāļa, mātes brāļa, mana īsta bāleliņa BW. 18037;
3) oft ist liebkosende Bezeichnung der männlichen Jugend überhaupt ohne irgendwelchen verwandtschaftlichen Zusammenhang: visas ciema zeltenītes sauca mani bāleliņu BW. 6370. jauni puiši, bāleliņi, nu man vaira nepeliet 8472. aizupnieki, bāleliņi, ceļat mani pār upīti 9344. zvejnieciņi, bāleliņi, velciet viņu maliņā 30894, 2. [Eine Koseform wie mnd. bōle trauliche Bezeichnung von Verwandten
); vgl. Izgl. min. mēn. 1921, 195 ff. und Berneker Wrtb. I, 46.]
Avots: ME I, 271, 272
1) der Bruder, das Brüderchen,
meist nur im VL.: [bāliņ mīļais! Manz. Post. III, 125]. lej bālī, tīru ze̦ltu BW. 9407, 3. mazs pūriņš tai māsai, kuŗa bāļu darbiniece 16603. steidzies, mana māmuliņa, nuo druviņas sētiņā; tavs dēliņš, mans brālītis (Var.: bāliņš) gauži raud šūpulī 2094. bāleliņš ist ein beliebtes Epithet des Biers, des Flachses: alutiņ, bāleliņ! liniņam bāliņam ze̦lta puoga galiņā 28338, 6. Die Brüder werden gern mit Schaum, Eichen verglichen: bāliņš putu gabaliņš. tādi mani bāleliņi kā Vāczemes uozuoliņi. palikt sēdēt, dzīvuot ilgi bāliņuos, unverheiratet bleiben (von der Schwester);
2) Verwandter, im Plur. die männliche Jugend des Dorfes und der Umgegend:
bāliņi, bāleliņi, bāleniņi ir kuopvārds, ar kuŗu apzīmēja tuvākuos radiniekus, sevišķi visus viena ciemata jeb tuvākās apkārtnes vīriešus, kas savā starpā mēdza būt rada BW. I, S. 492. brāļi, māsas, bāleliņi, rads radiņa galiņā BW. 3850. es neiešu tautiņās bez trejādu bāleliņu: tē̦va brāļa, mātes brāļa, mana īsta bāleliņa BW. 18037;
3) oft ist liebkosende Bezeichnung der männlichen Jugend überhaupt ohne irgendwelchen verwandtschaftlichen Zusammenhang: visas ciema zeltenītes sauca mani bāleliņu BW. 6370. jauni puiši, bāleliņi, nu man vaira nepeliet 8472. aizupnieki, bāleliņi, ceļat mani pār upīti 9344. zvejnieciņi, bāleliņi, velciet viņu maliņā 30894, 2. [Eine Koseform wie mnd. bōle trauliche Bezeichnung von Verwandten
); vgl. Izgl. min. mēn. 1921, 195 ff. und Berneker Wrtb. I, 46.]
Avots: ME I, 271, 272
izgarot
izgaruôt,
1) intr., ausdünsten:
par izgaruošanu nuosaucam garaiņu rašanuos nuo mitriem ķermeņiem. ūdens izgaruodams atņe̦m apkārtnei siltumu Strautzel;
2) = izgarēties: pirts nebijuse izgaruojusi labi LP. VI, 830;
3) verschwinden, verfliegen (wie der Dunst):
raganai burvības spē̦ks izgaruojis LP. VII, 658;
4) tr., ausdunsten, aushauchen, verbreiten:
viņas gaišie mati izgaruoja siltu arōmatu Vēr. II, 159. Subst. izgaruõjums, die Ausdünstung: cilvē̦ku izgaruojumi.
Avots: ME I, 736
1) intr., ausdünsten:
par izgaruošanu nuosaucam garaiņu rašanuos nuo mitriem ķermeņiem. ūdens izgaruodams atņe̦m apkārtnei siltumu Strautzel;
2) = izgarēties: pirts nebijuse izgaruojusi labi LP. VI, 830;
3) verschwinden, verfliegen (wie der Dunst):
raganai burvības spē̦ks izgaruojis LP. VII, 658;
4) tr., ausdunsten, aushauchen, verbreiten:
viņas gaišie mati izgaruoja siltu arōmatu Vēr. II, 159. Subst. izgaruõjums, die Ausdünstung: cilvē̦ku izgaruojumi.
Avots: ME I, 736
izlecināt
izlecinât, fakt.,
1) heraus-, hinausspringen, entgleiten lassen:
zirgu nuo ilksīm. mušiņa bēra, pelīte mala, gailītis sē̦nalas izlecināja RKr. XVI, 196. apkārtne izlecina cilvē̦ka raksturu nuo parastām sliedēm Stari I, 374;
2) betanzen:
izlecina šuovakar pagasta meitas Līg.;
[3) izl. bē̦rnu Odensee, ein Kind, es aufrecht haltend, schnell und wiederholt in die Höhe heben].
Avots: ME I, 763
1) heraus-, hinausspringen, entgleiten lassen:
zirgu nuo ilksīm. mušiņa bēra, pelīte mala, gailītis sē̦nalas izlecināja RKr. XVI, 196. apkārtne izlecina cilvē̦ka raksturu nuo parastām sliedēm Stari I, 374;
2) betanzen:
izlecina šuovakar pagasta meitas Līg.;
[3) izl. bē̦rnu Odensee, ein Kind, es aufrecht haltend, schnell und wiederholt in die Höhe heben].
Avots: ME I, 763
iznirt
iznirt (li. išnìrti), intr., hervortauchen: nuo tumsas iznirst apkārtnes priekšme̦ti Saul. iznira saule iz jūŗas MWM. VIII, 344. tikai šad tad iz miglas iznīra sādžas Vēr. II, 305. Refl. - tiês, [wiederholt, zur Genüge tauchen]: mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.
Avots: ME I, 776
Avots: ME I, 776
klāns
klãns (li. klónas "Bleichplatz") Aps., klā̀ns 2 [Lubn.], Bers., eine Fläche, Ebene: klāns - liels, plašs, tukšs, ze̦ms līdze̦nums, kas var viegli applūst ar ūdeni Aps., Lasd., Lubn., Mar., Smilt.; klā̀ns 2 - pļavu un purvu klajums [Warkh.], Bers. aplūkuojām purvu klānus A. XII, 76. apkārtne tuo purvu sauca par klāniem Pēt. Av. [Wohl zu klât "hinbreiten".]
Avots: ME II, 217
Avots: ME II, 217
līmenisks
lĩmenisks,
2): nuo stipri līmeniskās apkārtnes, kas necieš paaugstinājumus Janš. Augšz. 12.
Kļūdu labojums:
Janš. Jālabo par (zu verbessern in) Jauns.
Avots: EH I, 750
2): nuo stipri līmeniskās apkārtnes, kas necieš paaugstinājumus Janš. Augšz. 12.
Kļūdu labojums:
Janš. Jālabo par (zu verbessern in) Jauns.
Avots: EH I, 750
notrenkāt
padievīgs
padievîgs, fromm Warkl.: padievīgi sabrāuc nuo tālākas apkārtnes, kur vairs baznīckungu nav L. W. 1922, IV, 3.]
Avots: ME III, 18
Avots: ME III, 18
pārdrošība
pãrdrùošĩba, die Verwegenheit, Tollkühnheit, Waghalsigkeit: viņš ar savu pārdruošību visai apkārtnei bija bīstams RA.
Avots: ME III, 153
Avots: ME III, 153
pieskanīgs
‡ pieskanîgs, zu etwas stimmend (passend): padarīja tās (acc.) apkārtnei pieskanīgas Virza Straumēni 3 22.
Avots: EH II, 271
Avots: EH II, 271
piesmirst
pìesmir̂st: auch Dunika; visa pilsȩ̄ta nu piesmirda ar nelabu smaku Pas. XII, 128. visa apkārtne piesmirst Jauns. Raksti III, 46. visa... istubiņa ruožu smaku piesmirduse Tdz. 47950.
Avots: EH II, 272
Avots: EH II, 272
raksturs
raksturs*, der Charakter, die Eigenart: cilvē̦ka, dabas, apkārtnes, kompozicijas raksturs. labs, mīksts, nuoteikts raksturs. tu taču pazīsti manu raksturu Vēr. II, 142.
Avots: ME III, 475
Avots: ME III, 475
salns
sal̂ns: "hellgrau, bläulichgrau" (von Pferden) KatrE.; "sirms (spalva ar maziem sirmiem un pe̦lē̦kiem plankumiem") Warkl.; rotschimmelig BielU.; "pe̦lē̦ks kâ salna" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; salnam zirgam ir balti pe̦lē̦ka spalva ar sārti brūniem spalvu galiem Kaltenbr. s. ("bläulichgrau") zirgs AP. salna ("taida bāla, kai ar salnu apkrituse") guovs Auleja; "balts, kam cauri redzama arī apkārtnes krāsa" Nautrēni: viss lauks s., juo šuorīt pasalis. s. dārzs. salna pļava; šķiŗ vēji salnus debešu kalnus Skalbe Raksti I (1938), 302.
Avots: EH II, 427
Avots: EH II, 427
straignains
straignaîns, einschiessend, morastig: tie nuo straignaina puopiena brien JR. IV, 16. straignainuo pļavu Janš. Dzimtene V, 17. straignainas lankas Janš. Nīca 60. straignainās apkārtnes dēj e̦ze̦ram grūti piekļūt 9. straignaiņuos ceļuos A. XX, 335.
Avots: ME III, 1080
Avots: ME III, 1080
tuksnesīgs
tuksnesîgs*, = tuksnešains: tuksnesīga apkārtne Norv. 50. tuksnesīgā klajumā MWM. VI, 924. pe̦lē̦ks, tuksnesīgs bija dzīvības riņķis Veselis Saules kapsē̦ta 36. tuksnesīgi puostīgajā dzīvē Netic. Toma mīlest. 165.
Avots: ME IV, 255
Avots: ME IV, 255