iznirt
iznirt (li. išnìrti), intr., hervortauchen: nuo tumsas iznirst apkārtnes priekšme̦ti Saul. iznira saule iz jūŗas MWM. VIII, 344. tikai šad tad iz miglas iznīra sādžas Vēr. II, 305. Refl. - tiês, [wiederholt, zur Genüge tauchen]: mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.
Avots: ME I, 776
Avots: ME I, 776