Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apmāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apmāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

apmāt

apmât,

2): apmãts Dond., verwirrt;
apmāts Golg. "apburts".

Avots: EH I, 101


apmāt

apmât [zu mât etc.; s. Zubatỳ AfslPh. XVI, 399 und Berneker Wb. II, 7], tr.,

1) über jem. etw. kommen lassen, anstecken:
pastāvīga satiksme ar gara vājinieku ne ikkatru neapmāj ar vājprātību B. Vēstn.;

2) betören, verblüffen, verwirren, behexen
[Erlaa]: tu viņu turēji apmātu Vēr. I, 1085. meža sieva viļina un apmāj it īpaši grūtsirdīguos cilvē̦kus Pūrs II, 58. cilvē̦ks tādā brīdī kā apmāts Lib. 6.Cf. apmãnît.

Avots: ME I, 105, 106


apmātība

apmâtĩba, Verblüffung, Verwirrung Blaum.

Avots: ME I, 106


kapmāte

kapmãte, kapu mãte, ein weiblicher Schutzgeist des Friedhofs: cep, māmiņa, kukulīti, uz kapsē̦tu palaizdama, kuo man duot kapmātei (Var.: kapu matei) par vārtiņu vē̦rumiņ[u]! BW. 27434, 4.

Avots: EH I, 587

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apdumt

apdumt: apdumis laiks Golg., Kl., Kurmene, Laud.; apdumis (= apmāts) prāts Mar., Schwanb.

Avots: EH I, 78


apmaukt

apmàukt,

1) über etw. streifen, anziehen:
zābakus, kurpes kājās, die Stiefel, Schuhe anziehen, cimdus; iemauktus apm., zäumen, den Zaum anlegen;

2) übertr. (= apmāt, apmaut), verblüffen, ausser Fassung bringen, bannen, fesseln:
Radziņš bija nuo brīnumiem kâ apmaukts Purap. prāts tāds kā apmaukts Niedra. viņa gars bija kā apmaukts, sein Geist war wie benebelt Seib. [Refl. -tiês, sich anziehen: apmaucuos kurpītēs BW. 34450].

Avots: ME I, 104


grēmēt

grēmêt, ‡ Refl. -tiês "?": klusībā nebeidza g. (sich grämen?) par savu šīrītējuo apmātuo prātu Daugava 1933, S. 198.

Avots: EH I, 405


māžs

mâžs [Schwanb., Kr.], ein Gaukler U.: tu esi gatavs māžs MWM. v. J. 1899, S. 429. katrs māžs nevar vis būt draudzes skuoluotājs Seibolt. - Der Pl. mâži [Kr., C., PS., Trik., Wolm., Jürg.], Gaukelbilder, Phantasien U., Salisb., Gr. - Roop: māži ir spuoki, ē̦nas, īstenības tāļās nuoskaņas Druva III, 302. nuo dīvainiem māžiem apmulsis Plūd. Llv. II, 215. sapņi ir tukši māži Plūd. Rakstn. I, 124. [Zu māt, apmāt, mādīt u. a., s. Zubatý AfsPh. XVI, 399, Berneker Wrtb. II, 7.]

Avots: ME II, 589


pārmāts

[pãrmāts Horstenhof bei Ronneb. "vollständig apmāts 2".]

Avots: ME III, 166


sakūdināt

I sakûdinât, sakūdît, tr., aufstacheln, aufreizen, aufhetzen: viņš jau tâ netur uz mums laba prāta, bet tā sieva viņu vēl vairāk sakūdina Hasenp. n. Etn. III, 67. puisis sakūdināja (sakūdīja) meitu, lai neklausa saimniecei Dond. kaimiņi pret viņu sakūdīja suomus LP. VII, 339. tev le̦c acīs tādi, kurus viņi sakūdījuši Blaum. viņš ir gribējis mūs apmāt un sakūdīt Kaudz. M. 47.

Avots: ME II, 660