Paplašinātā meklēšana

attaka, atte̦ka (li. attakas), ein Flussarm, der in den Fluss wieder zurückfliesst: starp Lielupi un viņas atte̦ku Driksi Tēv.;

2) altes Flussbett, welches bei hohem Wasserstande mit Wasser erfüllt wird
Mag. III, 1, 101; Konv. ¹ 61; Konv. ² ; A. X, 2, 66;

3) ein Teich, ein See, namentlich ein solcher, der sich im früheren Flussbett gebildet hat:
vadātājs savu vadāmuo iemaldina attakā, e̦ze̦rā LP. 942. aize̦k upīte nuo attakas. attaka četri verstes gaŗa LP. VII, 945;

4) die Flusskrümmung, wo eine Aufstauung des Wassers stattfindet:
attaku priekšā, kuŗās ūdens vārās jeb te̦k atpakaļ Etn. II, 129; [bei L. attaka und attaks "ein Wasserbusen"];

5) der Holm, eine kleine übers Wasser hervorragende Insel, an welcher sich die Wellen brechen
(atte̦k): kas man duotu tuo puķīti, kas aug jūŗas attakā BW. 11220, 10 (Var.: saliņā); Mag. IV, 2, 108;

6) der Flussarm, ein kleiner Fluss, der sich von einem andern Fluss abteilt:
tā upīte iztecēj deviņām atte̦kām Etn. IV, 125, A. X, 2, 66.

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. 147
upīte iztecēj = upīte iztecēj[a]

Avots: ME I, 203

mul˜šinât [Jürg., Ruj., Autz], tr., irreführen, foppen, betrügen: kuo nu mulšini bē̦rnu? Naud., Autz. viņš jau cilvē̦kus trīs gadus mulšina uz ģeķībām vien LP. [mul˜šinâtãjs Jürg. "vadātājs."]

Avots: ME II, 665, 666

nevìeta,

1): kamdēļ tu nuoliec maizi nevietā? Frauenb.;

2): te ir n. un ... vadātājs mūs vadā. kad gadās uziet uz nevietu, tad pruojām tikt vairs nevar un vienumē̦r jaatgrìežas tai pašā vietā atpakaļ Janš. Mežv. ļ. I, 160.

Avots: EH II, 23

samàldinât, eine Zeitlang in die Irre gehen lassen: vadātājs mani samaldināja visu dienu pa mežu C. samaldināt (hin und her gehen lassen) luopus pa nuoru visu rītu C., Golg. samaldināt dzērves C., Jürg., Kreuzb.

Avots: ME II, 679

vadāksnis, vadākšņa (comm.), = vadātājs 2: kâ vadākšņa apmāts.

Avots: ME IV, 429

vadât, -ãju, freqn. zu vest, anführen L., viel führen, hin und her führen U.: vista vada savus cāļus L. var˙būt jūs . . . vadātājs vadājis Janš. Bandavā I, 82. Refl. -tiês,

1) einander hin- und herführen;

2) "водиться, якшаться" Spr.;

3) einen Umzug, eine Übersiedlung bewerkstelligen
U., Behnen; "разлетаться из гнѣзда" Spr.;

4) tragend, trächtig sein
U.; sich begatten (vom Rindvieh vorzüglich) U.; kalben Rutzau n. FBR. VIII, 141; Subst. vadâtãjs,

1) wer wiederholt (hin und her) führt:
šajās talkās bija... vadātāji..., kuri zirgus... vadāja nuo kūtīm uz tīrumiem Etn. II, 182;

2) der Böse
Celm., ein böser Geist, der nachts Reisende irreführt: varbūt jūs... vadātājs vadājis un acis jums apmulsinājis Janš. Bandavā I, 82.

Avots: ME IV, 429