gnẽze,
[gnèze 2 Erlaa],
1) [gnẽze Nigr.],
das Mark des Kohles, auch das der Burkane Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]:
gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud.
kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;
2) der Kohlstengel: apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;3) eine winzige Frucht Annenb.;
ein mageres Schwein Trik.;
4) der Schnabel Lubn. n. Etn. III, 1;
5) [gnèze 2 Kl., Warkh.],
der Hanenkamm Kokn., Erlaa, Spr.:
gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv.
2 986.
Avots: ME I,
633