gnēze
gnẽze, [gnèze 2 Erlaa],
1) [gnẽze Nigr.], das Mark des Kohles, auch das der Burkane
Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]: gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud. kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;
2) der Kohlstengel:
apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;
3) eine winzige Frucht
Annenb.; ein mageres Schwein Trik.;
4) der Schnabel
Lubn. n. Etn. III, 1;
5) [gnèze 2 Kl., Warkh.], der Hanenkamm
Kokn., Erlaa, Spr.: gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv. 2 986.
Avots: ME I, 633
1) [gnẽze Nigr.], das Mark des Kohles, auch das der Burkane
Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]: gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud. kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;
2) der Kohlstengel:
apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;
3) eine winzige Frucht
Annenb.; ein mageres Schwein Trik.;
4) der Schnabel
Lubn. n. Etn. III, 1;
5) [gnèze 2 Kl., Warkh.], der Hanenkamm
Kokn., Erlaa, Spr.: gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv. 2 986.
Avots: ME I, 633