Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'apvalkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'apvalkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

apvalkāt

apval˜kât, ‡

2) (kurierend) wiederholt bestreichen:
a. slimu vietu ar ruoku Wessen.

Avots: EH I, 125


apvalkāt

apval˜kât, freqn. von apvilkt, abtragen: svārki bij stipri apvalkāti Sil. Refl. -tiês, abgetragen werden (von Kleidern).

Avots: ME I, 133

Šķirkļa skaidrojumā (5)

peizāt

III peizât, -ãju (li. pelzoti "vituperāre"),

1) verspotten
Römershof;

2) materiell schädigen;

3) "ломать" Spr., "lauzīt" Kokn.; "apvalkāt, apnē̦sāt" Lös., Selsau; "izjaukt un izsvaidīt" AP., Bers., Selsau, Golg.; "saufen; vergeuden"
N.- Peb.; vgl. pèizêt 2 .

Avots: ME III, 192, 193


raibīt

I ràibît Wolm., raîbît 2 Iw., raîbît Lis., raĩbît PS., -u, -ĩju, auch raibinât, = apvā`rduôt, pūšļuôt, (eine Krankheit, insbesondere den Zahnschmerz) besprechen; "riebt, slimu vietu apvalkāt ar ruoku" Wessen; den Zahnschmerz folgendermassen vertreiben: man misst einigemal mit Lindenbast um den Kopf des Kranken, worauf er neunmal durch den Bast kriechen muss Harder n. U.: vārduošana un raibināšana pie zuobu sāpēm tâ˙pat lielā cieņā Etn. IV, 22. pirmdzimtam vai pastarim jāraiba ēde trīs reizas un jāuzspļauj virsū Etn. IV, 21. - Subst. ràibîtãjs Wolm., wer Krankheiten bespricht: kaktu ārsti, vārduotāji, raibītāji Konv. 2 1238. pūtējas jeb raibītājas dziedējušas slimības ar pūšanu RKr. XII, 20. vai neiesi pie raibītāja, dēliņ? Seibolt. Zu riebt II.

Avots: ME III, 468


riebt

II rìebt PS., C., N.-Peb., Jürg., rìebt 2 Druw., Neugut, Golg., Kl., riêbt 2 Selg., Dond., Wandsen, Salis, riêbt Prl., Lis., -bju, -bu, tr., intr., vertreiben, wegschaffen U., (durch Besprechen) heilen, Schmerzen vertreiben Spr., Ronneb., Adsel, Wessen: riebjami vārdi, Zauberworte, die man beim Heilen gebraucht. sāpes riebt, Schmerzen (durch Besprechen) wegschaffen U. dziedina . . . kaites ar zâlēm, riebjuot, spaiduot u˙t.t. Etn. III, 50. kad ar vienu gre̦dze̦nu trīs pāŗus salaulā, tad ar tuo var riebt RKr. XlI, 20. - Subst. riebšana, das Heilen mit Hilfe von Zauberworten: Zaļuo tē̦vs e̦suot labākais ārsts, vai nu ar riebšanu, vai dievvārdiem Aps. V, 32; riebẽjs, einer, der mit Hilfe von Zaubermitteln heilt B. Vēstn. n. U., Ronneb.: riebējs, t. i. vainas riebējs, raibītājs Konv. 2 162. Wenn von der Bed. "reiben" auszugehen ist (vgl. apriebt und raibît "riebt, slimuo vietu apvalkāt ar ruoku" Wessen), zu mnd. wriven, ahd. rīban "reiben", und weiterhin - wenn man dabei Kreise beschreibend (drehendl rteb - zu mhd. rīben "sich drehen", le. rèibt (s. dies).

Avots: ME III, 543


šinka

II šin̂ka 2 Seyershof "ve̦cs, apvalkāts mētelis". Auf dem als Deminutiv aufgefassten šinelis < r. шинель beruhend?

Avots: EH II, 626


šļaukt

IV šļaûkt 2 , -cu N. - Bartau, (Kleider) tragen, tragend abnutzen (apvalkāt): sāk jaunās drēbes šļaukt. Wohl zu šļaukt I; zur Bed. vgl. ahd. sloufen "schlüpfen lassen, an- oder ausziehen": ahd. sliofan "schlüpfen", ae. slūpan "gleiten".

Avots: ME IV, 67