Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'asms' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'asms' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
asmens
asmens, m., gen. s. asmens oder asmeņa, Pl. asmenis und asmeņi; auch asmins, gen. s. asmins, asmiņa oder asmina, auch asms: trim asmiem zuobentiņš BW. 13195, A. I, 39 (li. ašmuõ),
1) Schärfe, Schneide der Klinge, die Klinge des Messers, des Schwertes, der scharfe, eiserne Teil der Schaufel:
viņš kaldina zuobinu asminis Vēr. I, 484. pats sausās dusmās nuotiesā ar zuobina asminu LP. V, 316, nach dem bibl. ar zuobina asmini izdeldēt, mit der Schärfe des Schwertes ausrotten; šķipeles asmins Purap.;
2) Spitze der Ähre
St.;
3) Zacke am Holze
Bergm. In Platohn unterscheidet man asmins, -a, die Schneide, Klinge, von asmenis, -ņa, die Spitze, das Ende begrannter Ähren. [Zu ass "scharf", ai. ašman- "Felsstück, av. und apers. asman- "Stein", gr. ἄχμων "Amboss".]
Avots: ME I, 144
1) Schärfe, Schneide der Klinge, die Klinge des Messers, des Schwertes, der scharfe, eiserne Teil der Schaufel:
viņš kaldina zuobinu asminis Vēr. I, 484. pats sausās dusmās nuotiesā ar zuobina asminu LP. V, 316, nach dem bibl. ar zuobina asmini izdeldēt, mit der Schärfe des Schwertes ausrotten; šķipeles asmins Purap.;
2) Spitze der Ähre
St.;
3) Zacke am Holze
Bergm. In Platohn unterscheidet man asmins, -a, die Schneide, Klinge, von asmenis, -ņa, die Spitze, das Ende begrannter Ähren. [Zu ass "scharf", ai. ašman- "Felsstück, av. und apers. asman- "Stein", gr. ἄχμων "Amboss".]
Avots: ME I, 144
vīpsnot
vīpsnuôt, s. vīpsnât. Refl. -tiês "?": ap viņa lūpām vīpsnuojās kuodīgs sarkasms A. Brigader Daugava l, 149.
Avots: ME IV, 640
Avots: ME IV, 640
žultīgs
žulˆtîgs, = žulˆtaîns, Galle enthaltend, gallig St.; gallenbitter Wellig n. U., Nötk.; gehässig Burtn., Drosth., Kalz., Lubn.: žultīgs cilvē̦ks,
a) Gelbsüchtiger
Peddeln, Stockm.;
b) ein gehässiger Mensch.
ellīgi žultīgs cilvē̦ks! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 101. žultīga seja Turg. Muižn. per. 64. žultīgs sarkasms Vēr. II, 742.
Avots: ME IV, 831
a) Gelbsüchtiger
Peddeln, Stockm.;
b) ein gehässiger Mensch.
ellīgi žultīgs cilvē̦ks! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 101. žultīga seja Turg. Muižn. per. 64. žultīgs sarkasms Vēr. II, 742.
Avots: ME IV, 831