asns
asns: Demin. asniņas BW. 32559, 4: mietu asniem BW. 2298, 2. dze̦lte̦niem asniņiem 20511, 1 var.
Avots: EH I, 131
Avots: EH I, 131
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'asns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'asns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
asns
asns, der hervorbrechende Keim, Demin. asniņš: uz asniem oder uz jauniem asniem dzert, auf die zu hoffende Ernte hin trinken und Schulden in der Schenke machen. Übertr.: ikdienība sažņaudz katru brīvu dzīvības asnu Vēr. I, 1233. [Zu ass "scharf", wie žem. ašnis "Schneide; die im Herbst aufkeimende Saat" bei Tratmann Wrtb. 15 (und russ. оснъ "Spitze, Stachel", wenn dies nicht mit aksl. остьнъ, russ. остенъ, gen. остна dass. identisch ist), s. Möller KZ. XXIV, 448 f. und Leskien Nom. 362.]
Avots: ME I, 144
Avots: ME I, 144
masns
masns
masns, rasch, flink: masns zirgs [Warkl.], Infl. n. U. [Aus li. macnùs "feurig" (< poln. mocny "stark")?]
Avots: ME II, 565
Avots: ME II, 565
Šķirkļa skaidrojumā (5)
asms
asne
ass
ass, [asrs in Rutzau], scharf: ass nazis; asi kalti kumeliņi BW. 14710; ass liktenis, hartes Geschick Aus. I, 12; ass prāts, scharfer Verstand Pav.; ass skats, scharfer Blick. Sprw.: sveša tē̦va vārds asāks nekā īsta tē̦va rīkste. asa mēle griež vairāk nekā nazis. Zu li. aštrùs [oder ãštras, s. Būga KSn. I, 194, aksl. остръ "scharf", ai. áśriḥ "Kante, Schneide", arm. asełn "Nadel", alb. áϑεtε "herb", gr. ἄχρος "spitz", ἀχή "Spitze", la. ācer "scharf", acus "Nadel", ags. egl "Stachel", aisl. eggja "schärfen", ahd. ekka "Spitze", mcmyr. agalen "Wetzstein" u. a., s. Walde Wrtb. 2 7 und auch le. asaka, asaris, asmens, asns, aste].
Avots: ME I, 144, 145
Avots: ME I, 144, 145
dalbis
dalbis (unter dal˜ba),
5): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (mit al˜ ) Orellen;
7): auch (mit al˜ ) Upesgrīva; "kuoks kūļu celšanai" ebenda; ‡
11) der Pflanzensteogel
Grob. (mit al˜); "spēcīgs puķes asns, jaunaugums" (mit al˜ ) Wirginalen.
Avots: EH I, 304
5): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (mit al˜ ) Orellen;
7): auch (mit al˜ ) Upesgrīva; "kuoks kūļu celšanai" ebenda; ‡
11) der Pflanzensteogel
Grob. (mit al˜); "spēcīgs puķes asns, jaunaugums" (mit al˜ ) Wirginalen.
Avots: EH I, 304
kurs
kurs (li. kùras "Heizmaterial"),
2): labu kuru (das in den Ofen gelegte Holz)
ieliku krāsnī AP.;
4): krasns kura RKr. XIX, 87. naud[as] k. Salis, ein Feuer, das einen verborgenen Schatz anzeigt;
‡
5) kaudžu k. Linden in Kurl., = kaudzes vieta.
Avots: EH I, 679
2): labu kuru (das in den Ofen gelegte Holz)
ieliku krāsnī AP.;
4): krasns kura RKr. XIX, 87. naud[as] k. Salis, ein Feuer, das einen verborgenen Schatz anzeigt;
‡
5) kaudžu k. Linden in Kurl., = kaudzes vieta.
Avots: EH I, 679