ataust
ataûst, ‡ Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss weben: vai jau tik drīzi ataudies? Saikava.
Avots: EH I, 133
Avots: EH I, 133
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ataust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ataust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
ataust
ataust
ataust [li. atáušti "wieder kalt werden"], sich erholen, laben: sirds ataust Elv., St.
Avots: ME I, 149
Avots: ME I, 149
ataust
ataûst (li. atáusti),
1) den Einschlag einwirken:
zīdu vien apme̦tusi, sudrabiņu ataudusi BW. 7474 (Var.: ieaudusi);
2) das Gewebte auflösen, entweben;
3) wenn die eine Seite des Gewebes länger geworden ist, so muss der Weber durch stärkeren Anschlag der Kammlade diese vorgesprundene Seite mit der anderen ausgleichen, was
ataûst "zurückweben"heisst.
Avots: ME I, 149
1) den Einschlag einwirken:
zīdu vien apme̦tusi, sudrabiņu ataudusi BW. 7474 (Var.: ieaudusi);
2) das Gewebte auflösen, entweben;
3) wenn die eine Seite des Gewebes länger geworden ist, so muss der Weber durch stärkeren Anschlag der Kammlade diese vorgesprundene Seite mit der anderen ausgleichen, was
ataûst "zurückweben"heisst.
Avots: ME I, 149
ataust
atàust, anbrechen (vom Licht, Morgen), sich zeigen: rīts atausa. nav gaismiņa ataususe BW. 13730, 39; miera laiki Pav.; cerība Kundz.
Avots: ME I, 149
Avots: ME I, 149
pataustīt
pataûstît, tr., betasten, befühlen: pulsu. Refl. -tiês, ein wenig herumtasten: pataustījuos, - durvis aizslē̦gtas Latv.
Avots: ME III, 119
Avots: ME III, 119
sataustīt
sataûstît, ‡ Refl. -tiês, tastend (umhertastend) einander finden: viņu ruokām sataustuoties, viņa teica ... Janš. Dzimtene V, 299.
Avots: EH II, 456
Avots: EH II, 456
sataustīt
sataûstît, tr.,
1) betastend, umhertastend finden, erkennen:
pie dažiem bē̦rniem sataustāmi pie kakla... sacietējumi A. XX, 89. sataustījusi... stenderi, viņa iekļūst istabā Upītis St. 31. viņa sataustīja sāņus kuo cietu Sieviete 241;
2) oberflächlich zusammennähen
Kav.;
3) = satīstît: satausti viņu labi, lai būtu siltāka guļa! Sessau.
Avots: ME III, 761
1) betastend, umhertastend finden, erkennen:
pie dažiem bē̦rniem sataustāmi pie kakla... sacietējumi A. XX, 89. sataustījusi... stenderi, viņa iekļūst istabā Upītis St. 31. viņa sataustīja sāņus kuo cietu Sieviete 241;
2) oberflächlich zusammennähen
Kav.;
3) = satīstît: satausti viņu labi, lai būtu siltāka guļa! Sessau.
Avots: ME III, 761
Šķirkļa skaidrojumā (7)
atjaust
atjàust, tr., durch richtiges Gefühl das Rechte finden, merken, wahrnehmen: zirgs ceļa neatjauš. vai puika atjausīs [für normales atjautīs] laikā pārnākt mājās Nigrand. tai pirmuo reizi atjausa duomas A. XIII, 792, ihr stieg zum ersten Male der Gedanke auf. Die Form mit -s- statt -t- im letzten Beispiel wohl durch Kontamination - auch in der Bedeutung - mit ataust, tagen. Refl. -tiês, sich besinnen: ak, kādi nu prieki! kampšanās un mīlināšanās. bet sulainis drīz atjaušas JK. III, 77.
Avots: ME I, 162
Avots: ME I, 162
cerība
cerība, die Hoffnung: cerība aust, ataust; cerību luoluot, zaudēt; vilties savās cerībās. dē̦ls bijis pašās cerībās, der Sohn war zu erwarten, zu erhoffen LP. VI, 1001, cerība neatstāj kaunā.
Avots: ME I, 375
Avots: ME I, 375
padilt
padilt, intr., einigermassen abnehmen, abgenutzt, abgegriffen werden: sataustīja labi padilušu pieckapeiku gabālu A. XX, 123.
Avots: ME III, 17
Avots: ME III, 17
pusdamašķis
pusdamašķis,
1) "audums nuo linu diegu me̦tiem, atausti">kas ar vilnas dziju atausti" Hasenpot, Grob. n. Etn.III, 65;
2) pusdamaška biezputra, ein Brei aus Mehl und Grütze
(Kalleten) od. aus Kartoffeln und Mehl (Dunika).
Avots: ME III, 424
1) "audums nuo linu diegu me̦tiem, atausti">kas ar vilnas dziju atausti" Hasenpot, Grob. n. Etn.III, 65;
2) pusdamaška biezputra, ein Brei aus Mehl und Grütze
(Kalleten) od. aus Kartoffeln und Mehl (Dunika).
Avots: ME III, 424
rakas
ŗakas: auch im Sing. vorkommend Kurs.; ceļā sataustīja katru bedrīti un ŗaku Atpūta № 638, S. 6.
Avots: EH II, 394
Avots: EH II, 394
uzžākarēt
vibiņa
vibiņa Zögenhof, gew. Plur. vibi ņas Domas II, 37, Zögenhof, vibiņi U., Dond., Kürbis, Markgrafen, Salis, Ubbenorm, Widdrisch, = riķi, zedeņi, Zaunspricker: vibiņu sē̦ta. sataustīja vibiņu uz puķu duobes Kaln. Ozolk. m. 36; vibiņi, Weidenruten zum Körbeflechten Kolzen. Aus vabiņa . stibiņa? Oder aus dem Finnischen (vgl. liv. vib "Wiegenstange" und estn. wibu "elastische Stange")?
Avots: ME IV, 575
Avots: ME IV, 575