atdzert
atdzer̂t [li. atgérti], tr.,
1) etw. abtrinken;
2) trinkend entfernen, verscheuchen:
nāc še pie karaļa atdzert paģiras Rain.;
3) nachtrinken, nachfeiern:
mēs pie jums nu e̦sam divēju guodību atdzē̦ruši; kad mums reiz būs guodības, tad jums jānāk pie mums atdzert J. Kaln. Refl. -tiês,
1) den Durst löschen, sich laben:
abi biedri iegavilējās, steigdami turp atdzerties LP. VI, 510. tur atdzeŗas meža uozuoli Psalm. 104, 11. man tā slāpst, ka nevaru atdzerties, es durstet mich so sehr, dass ich mich nicht satt trinken kann;
2) trinkend sich erholen, zu sich kommen:
kundze nuo lielajām izbailēm atdzērās MWM. II, 366;
3) bis zum Überdruss trinken, so dass das Getrunkene widerwärtig wird:
atdz. ūdens.
Kļūdu labojums:
meža uozuoli = meža ēzeļi
Avots: ME I, 156
1) etw. abtrinken;
2) trinkend entfernen, verscheuchen:
nāc še pie karaļa atdzert paģiras Rain.;
3) nachtrinken, nachfeiern:
mēs pie jums nu e̦sam divēju guodību atdzē̦ruši; kad mums reiz būs guodības, tad jums jānāk pie mums atdzert J. Kaln. Refl. -tiês,
1) den Durst löschen, sich laben:
abi biedri iegavilējās, steigdami turp atdzerties LP. VI, 510. tur atdzeŗas meža uozuoli Psalm. 104, 11. man tā slāpst, ka nevaru atdzerties, es durstet mich so sehr, dass ich mich nicht satt trinken kann;
2) trinkend sich erholen, zu sich kommen:
kundze nuo lielajām izbailēm atdzērās MWM. II, 366;
3) bis zum Überdruss trinken, so dass das Getrunkene widerwärtig wird:
atdz. ūdens.
Kļūdu labojums:
meža uozuoli = meža ēzeļi
Avots: ME I, 156