zùobs (li.
žam̃bas "Balkenkante" bei Kurschat,
"wszelka ostra, ka,towata rzecz" KZ. LII, 286,
"часть, клином выдавшаяся на каком-нибудь мѣстѣ, угол, мыс bei Mikuckij Izvěst. III, 367, aksl.
zo,bъ, ai.
jámbha-ḥ, gr. γόμφος, alb. geg.
δąm(p) [best.
δąmbi] "Zahn", ahd.
kamb "Kamm"),1) der Zahn: Sprw.
pirmie zuobi jālauž JK. II, 486.
ir citam zuobi, kas kuož Br. sak. v. 1545.
ciet zuobus sa˙kuodis! 1547.
de̦guns kâ eņģes, zuobi kâ šķiltavas RKr. VI, 157.
zuobi kâ redeles (undichte Zähne) Alksnis-Zundulis.
zuobi kâ riekumi PS.
zuobi kâ zāģim Birk. Sakāmv. 32.
zuobi kâ krelles 33.
zuobi kâ vilkam 33.
zuobi gaŗi kâ vilkam Kra. Vīt. 49.
gaŗi zuobi BW. 1635, 2.
asi zuobi 21744, 1.
līdze̦ni zuobi 1765.
re̦ti zuobi 19363 var. ziepēm zuobus balināja 20348, 2.
klabēj[a] zuobi runājuot 13167.
zuobi klab (vor Kälte) LP. I, 124.
guļ zuobus atkāris Br. 401.
ņurdējis zuobus at˙ņirdzis LP. V, 130.
vilki atņirguši zuobus VI, 291.
nuospļāvās caur zuobiem A. XXI, 32.
zuobus griezt (auch
trīt St.),
mit den Zähnen knirschen U.
zuobi sāp (sūrst U.,
karst St.),
die Zähne schmerzen. sāpīgais zuobs Br. P. 18.
par tuo ne kauls lūzīs, ne zuobi izkritīs R. Sk II, 132.
pielūkuo, ka tev zuobi nesabirst mutē! Aps. III, 15.
grauzt gaļu, kuo zuobi ne̦s (soviel die Zähne vermögen) LP. III, 7.
zuobus darīt, laist, kalt (perināt Manc. Lettus,
perēt, kalināt St.),
zahnen U.:
bē̦rnam zuobi kaļas oder
bē̦rns zuobus kaldina, das Kind zahnt Baar (in seinem Handexemplar von U).
bē̦rnam sāk zuobi nākt Etn. II, 166,
das Kind bekommt die ersten Zähne. zuobus vadzī kārt (pakārt LP. I, 26),
hungern Frauenb. Sprw.:
liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī! Br. sak. v. 1036.
caur (gar RKr. VI, 878)
zuobiem vilkt, höhnen, verspotten U.:
caur zuobiem vilkdams vēl iesakās žēlsirdīgā balsā... LP. IV, 78.
zuobu atkarām, mit Unlust, ungern Meiran.
ēst kâ ar gaŗiem zuobiem, ēst pa gaŗiem zuobiem Deglavs,
widerwillig, mit langen Zähnen ("lē̦ni un neguodīgi") essen Ar.
zuobus rādīt, die Zähne weisen, hohnlachen St., Bergm. n. U., Alm. Kaislību varā 48.
nerādi vis smieklam zuobus! (sage man zu jem., der einen Erzürnten auslacht) Etn. II, 30.
zābaki rāda zuobus MWM. X, 425,
die Stiefel haben Löcher. zuobus atkārt, sorglos, lästernd lachen Wessen.
(uz citu U.)
zuobus griezt, heftig erzürnt (gegen jemand) sein Wessen:
viņš jau sen grieza uz dē̦lu zuobus Turg. Muižn. per. 32.
šīs abas... zuobus vien griež LP. IV, 119.
ņemt uz zuoba, auslachen, verspotten: meitas teicās ņemt tuo krietni uz zuoba A. XXI, 269.
nu jau ir atkal, kuo zuobiem iztrīt (zu höhnen, spotten) Kav.
gar daudz krietniem cilvē̦kiem tīk ļaudīm zuobus berzēt Alm. Kaislību varā 48.
viņam zuobi de̦g pēc (ābuoļa usw.),
er trägt grosses Verlangen, hat grossen Appetit nach (einem Apfel usw.) U.:
zuobi vien tikai de̦g un knieš uz tuo, lai taptu izjautāts A. v. J. 1896, S. 656.
nāve (dvēsele) viņam jau zuobu galā, der Tod sitzt ihm schon auf der Zunge U. nāve visiem mums jau zuobu galā Vilhelms Tells 82.
nāve jau zuobuos A. v. J. 1899, S. 367.
ja kādu lietu, kas... tuvumā un labi saskatāma, meklē, tad mē̦dz uz me̦klē̦tāju teikt:"tā lieta jau tev zuobus skaita" Etn. III, 63.
tas, kuo meklē, skaita tev zuobus RKr. VI, 882. Sprw.:
nāve zuobuos neskatās Br. sak. v. 837,
der Tod macht keinen Unterschied zwischen Jung und Alt. še tev kas uz zuobu! da hast du etwas zu beissen (zu essen)! U.
še, būs uz zuoba! da hast du! es wird dir munden, ein Leckerbissen sein Mag. XIII, 3, 66.
viņi bij tikuši tik tāļu, ka nebij kuo likt uz zuoba (sie waren dem Verhungern nah) Kav.
še tev uz kārā zuoba! Kav.,
da hast du einen Leckerbissen! Salis. tas tik uz kārā zuoba, das reicht bei weitem nicht hin Baar (in seinem Handexemplar von U.).
uz dūšīgu, sirdīgu cilvē̦ku saka: tam tik ir zuobs uz rudzu maizi! Etn. III, 46.
pa zuobam būt Bauske, C., Kl., Lemsal, Lubn., Memelshof, A. - Ottenhof, Pankelhof, Peb., N. - Salis, Trik. u. a.,
zusagen, recht sein: re̦dzams, kāpuosti tam bijuši pa zuobam JR. III, 42.
vairāk pa zuobam, sagt mehr zu Celm.
kad laiks pa zuobam JK. III, 73.
lieta iet viņam pēc zuoba (nach Wunsch) MWM. X, 357.
puisim vajadzēs krist zemē, ve̦lniem par zuobiem (zum Fressen?) Dīcm. pas. v. I, 13.
saule ar zuobiem, Sonnenschein bei starkem Frost. tas darbs ir ar zuobiem, die Arbeit ist unangenehm. - acu zuobs Konv
2. 560,
der Hauzahn: pa 2 ilkšiem (tâ dē̦vē̦tiem acu zuobiem) MWM. VI, 65.
me̦lnais zuobs, der schwarze Zahn hinten im Maul eines Schweines: kad me̦lnie zuobi izaug lieli, tad duŗas smadzenēs, un cūka nevar ēst Siuxt.
piena zuobi, die Milchzähne; die ersten 12 Zähne der Pferde (auch:
kumeļa z.) U. -
laika zuobs Konv.
2 687,
die Zeit (eig.:
der Zahn der Zeit): laika zuoba trīti un sadrupuoti mūŗi Aus. II, 1.
laika zuoba izgrumbuotā sejā Vēr. II, 241;
2) der Zahn (Zacke St.)
der Säge U.;
Kamm am Schlüssel U.; Plur.
zuobi, die Drahthäkchen an den Flügeln des Spinnrades Bielenstein Holzb. 385;
die Zähne des Weberkammes 401;
die Zinken der Harke 501;
die Schneide, Schärfe des Messers, Beiles, Schwertes usw. St., U.:
kalējs nevaruot... ratiņa spārnam jaunu zuobu ielikt Upīte Medn. laiki 132.
bruceklis, gar zuobiem un dzelzi ē̦zdams, šņāca MWM. VIII, 482.
cirvim izlūst zuobi Etn. I, 112. Sprw.:
asam nazim plāni zuobi Br. sak. v. 842.
kalta zuobi uz āru, spals uz iekšpusi LP. VII, 1172.
ēveles zuobi, das Hobeleisen Dr.
izkaptes zuobi Purap. Kkt. 19.
nažam nav zuobu, das Messer ist stumpf St., U.
zuobi atkuodušies, nuodiluši, die Schneide ist stumpf geworden U.;
3) zuobiņš, die Zacke: apdūriem (ruoku galiem, apruocēm) izdzina zuobiņus RKr. XVII, 27;
4) cūku zuobi Lennew. n. U. (unter
cūka), kazu zuobi Dond.,
kuiļa zuobs Celm.,
raganas zuobs Latv.,
vilka zuobi Konv.
1 532,
zirga (zirgu U., Celm.)
zuobi (zuobs Konv.
2 420) RKr. II, 69.
Mutterkorn (claviceps purpurea Tulasne; secale cornutum Konw.
2 420);
zirga zuobs, der Mais Mazvērsītis Lopkopība III, 44;
zirgu zuobs, zea mays dentiformis Konv.
2 2070:
rudzuos zirgu zuobi LP. V, 13.
pļava, gluži sarkana nuo sveķenēm un vilka zuobiem A. Upītis J. l. 26;
5) in genitivischen Verbindungen:
zuobu akmens, Zahnstein; zuobu edējs, caries A. v. J. 1900, S 505;
zuobu nauda, Geschenk für die Amme, wenn das Kind den ersten Zahn macht St., U.;
zuobu ruoze Br. 162,
ein Zahngeschwür; zuobu tārps, ein Zahnwurm: zuobu tārpi: me̦lni, balti, rūse̦ni Br. 117;
zuobu zâles, Schöllkraut (chelidonium majus L.) U., RKr. II, 69;
6) lieki zuobi "Hagdrüsen" St. Zu li. žam̃bis "Holzpflug", žem̃bti "schneiden", aksl. ze̦bo, "zerreisse", av. zǝmbayadwǝm "ihr zermalmt", alb. δεmp "es schmerzt mich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 575 f., Trautmann Wrtb. 369, Thomsen Berörlinger 246 f., G. Meyer Alb. Wrtb. 83.Avots: ME IV,
757,
758