uzprasît (ksl. vъsprositi "interrogare"),

1) fragen
(perfektiv); erfragen U.: uzprasīdama tam, vai nezinuot Janš. Līgava I, 293. uzprasīt kam ceļu. ķēniņš uzprasījis, kas tie par skaistiem ābuoļiem e̦suot LP. III, 86. "kâ tu te ietiki?"meita uzprasa brīnīdamās IV, 114;

2) fordern; auffordern:
es viņam uzprasīju, lai atkārtuo teikumu Salis. viņš ir uzprasīts uz tuo baznīcu, hat die Vokation zu der Pfarre erhalten Wellig 8 (unter aicināšana);

3) noch, dazu, ein Übriges fragen, verlangen; vorfragen
LKVv.: uzprasīt vairāk kâ nākas. tirguotãjs uzprasa (virsū), tâ ka jākaulējas. Refl. -tiês, sich (selbst) auffordern: viņš pats uzprasījās atnākt ciemuos Jürg.

Avots: ME IV, 368

uzprasît,

1): kad tuo pirmuo princesine uzprasīja, kuo tas ... Pas. X, 232;

2): kruodzenieks ... ielēja ... uzprasītuo brandvīnu Blaum. Raksti I ⁵ (1936), 88. šī neuzprasa, lai nāk palīgā Seyershof.

Avots: EH II, 731