atkare
‡ II atkare, die pē̦da (s. pê̦da 6) einer in stumpfem Winkel an den Stiel befestigten Sense Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169.
Avots: EH I, 146
Avots: EH I, 146
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atkare' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atkare' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
atkare
atkare, Unlust: sliņķis dara visu kā par atkarēm (wider seinen Willen, ungern) Dr.; dzelzszāli zirgi ē̦d kā par zuob-atkarēm Dr. [Nebst li. ãtkaras "неохотный" wohl zu le. atkãrtiês "zurückhängen".]
Avots: ME I, 165
Avots: ME I, 165
Šķirkļa skaidrojumā (1)
zobatkarēm
zùobatkarēm,
1) ungern, mit Unlust
(s. unter atkare);
2) geringschätzig
Heidenfeld: visi tikai kâ "zuobatkarēm" runāja Saul. I, 109. Vgl. zuobu atkarām unter zùobs.
Avots: ME IV, 755
1) ungern, mit Unlust
(s. unter atkare);
2) geringschätzig
Heidenfeld: visi tikai kâ "zuobatkarēm" runāja Saul. I, 109. Vgl. zuobu atkarām unter zùobs.
Avots: ME IV, 755