zùobatkarēm,

1) ungern, mit Unlust
(s. unter atkare);

2) geringschätzig
Heidenfeld: visi tikai kâ "zuobatkarēm" runāja Saul. I, 109. Vgl. zuobu atkarām unter zùobs.

Avots: ME IV, 755

zùobatkarēm, ‡

3) "?": kad maz kuo ē̦d, tad saka: tā (gen. s.) tika tikai z. Sessw.

Avots: EH II, 813