Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atmiet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atmiet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
atmiet
‡
atmiet,
1) a. pļavu Erlaa, mit eingesteckten Zweigen die Grenze etner Wiese abstecken;2) a. mietu tālāk nuo kuoka AP., Jürg., einen Piahl weiter weg vom Baume einsrecken.Avots: EH I,
156
atmietēt
atmietêt:
gaŗas naktis atmietē kamaru uz lauka Doblen n. BietU.
Avots: EH I,
156
atmietēt
atmietêt,
erweichen: jēmeni Grünh. [zu atmist "weich werden", mītis "mild", air. moeth "zart", cymr. mwydo "erweichen" u. a., s. Zupitza BB. XXV, 99 und Walde Wrtb. 2 488 f].Avots: ME I,
179 Šķirkļa skaidrojumā (3)
mietēt
miẽtêt [Salis,
mìetêti PS.],
- ẽju, schlagen, hauen [Pas. II, 175]:
nu tikai mietē ar pātagu negausim ādu tīri mīkstu LP. V, 42.
gans nuogriezis stibu, uzkāpis vilkam mugurā un tik sācis mietēt LP. VI, 291.
[Eigentlich wohl: weich machen; vgl. atmietêt.]Avots: ME II,
656
mīļš
mĩļš [li. mylùs; vgl. le.
man tas ir mīlu "mihi gratum est" Elger Dict. 390], Adv.
mĩļi, lieb: Sprw.
katram putnam sava ligzda mīļa. meita bijuse tik mīļa kâ me̦dus LP. III, 42.
man sūtāmi mīļi vārdi Biel. 1011.
puiši mani mīļu tur, es puisīšus vēl mīlāk BW. 12907.
tautiet[i]s mani mīļi (herzlich) lūdza: nāc, puķīte, šuoruden! es tautieti vēl mīļāki: gaidi cita rudentiņa! 15050.
meita, viņam mīļi pieglauzdamās, prasīja Dīcm. pas. v. I, 70.
mīļi apkampt I, 71.
abi atkal dzīvuoja mīļi kuopā JK. V, 1, 64.
saimnieks mīļi uzņēmis ciemiņu LP. VI, 1, 136. -
nav man vairs katru mīļu dienu jākvērn pie tā amata Niedra.
katru mīļu svētdienu MWM. VIII, 564.
tuo es mīļi padarīšu U.,
das will ich gern tun. - Der Komparativ
mĩļâkais, mĩļâkā, der (die) Geliebte, das Liebchen: vienu (gre̦dze̦nu) laidu māsiņai, uotru savai mīļākai (Var.:
līgavai) BW. 6344 var.
[Nebst mĩlêt, miẽluôt, miẽlasts, * miesls zu li. mèilè "Liebe"; mìelas, apr. mijls, slav. milъ "lieb" und weiterhin wohl zur Wurzel von le. miêrs, la. mītis "mild", kymr. mwyn "comis, lenis", ir. mo`ith "zart", alb. mirε "gut, schön" ai. màyah "Labsal, Lust" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 58, Stokes KZ. 26; vgl. auch atmietêt.]Avots: ME II,
645,
646
mist
[
III mist,
aufhören, ablassen Manz. Lettus:
viņš nevar mist raudāt Arrasch.
nuo nuoskumšanas mist, vom Trauern ablassen Für. I. Refl.
-tiês Für. I,
= mitēties, nachlassen, abstehen, aufhören, bleiben lassen. - Wohl nebst mitêt (iês) (s. dies) zu atmist 1 und mitrs (s. dies); vgl. auch atmietêt.]Avots: ME II,
636