Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'atriet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'atriet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

atriet

atriêt,

1) entgegenbellen (so auch reflexiv);

2) = atriêtiês 2: viņš man kâ riet atrēja.

Avots: EH I, 162


atrietēt

atriẽtêt: atlaižat, atrietat pienu sev pupuos! Janš. Mežv. ļ. 1, 201.

Avots: EH I, 162


atrietēt

atriẽtêt, zuschiessen: piens guovij atriet; auch guovs atriet, die Kuh gibt Milch. rietini guovi, kamē̦r atriet.

Avots: ME I, 186


atrieties

atriêtiês [li. atsiríeti],

1) bis zum Überdruss bellen;

2) eine knurrige Antwort geben:
"kas tad jums tur daļas?" atrējās Anna Purap.

Avots: ME I, 186


atrietināt

atriẽtinât: atrietina pienu Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH I, 162


atrietināt

atriẽtinât, machen, dass die Milch in der Brust zuschiesst BW. 20835.

Avots: ME I, 186

Šķirkļa skaidrojumā (4)

atriest

II atrìest 2 ziņu Saikava, eine Nachricht herbefördern: viņš man atrietis ziņu, ka . . .

Avots: EH I, 162


norietināt

nùorietinât,

1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡

2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas;

3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.

Avots: EH II, 82


parirot

pariruôt, eine Weileriruôt: pariruojiet guovis, lai ātrāki atrietina pienu! Janš. Mežv. ļ. ii, 351.

Avots: EH XIII, 168


šmulis

šmulis Ramkau, Smilten, = smulis: kāpēc Jēcīti šmulīti sauca? ... izzīda ... ķēves, .., kuņeli atrietināja BW. 20835.

Avots: ME IV, 86