atspaidīt
atspaîdît,
2): atspaidīta maize Segew., Brot, dessen Kruste infolge wiederholten Druckes abklaffi.
Avots: EH I, 168
2): atspaidīta maize Segew., Brot, dessen Kruste infolge wiederholten Druckes abklaffi.
Avots: EH I, 168
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atspaidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atspaidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
atspaidīt
atspaîdît, tr., freqn. zu atspiest,
1) zurückdrücken, stützen:
man (Acc.) dieviņš atspaidīja ar sidraba atspaidiem BW. 9320;
2) wegdrücken, drückend trennen:
garuozu maizei;
3) drückend wund reiben:
zirgiem krūtis atspaidīt, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119.
Kļūdu labojums:
man (Acc.) = man[i]
Avots: ME I, 194
1) zurückdrücken, stützen:
man (Acc.) dieviņš atspaidīja ar sidraba atspaidiem BW. 9320;
2) wegdrücken, drückend trennen:
garuozu maizei;
3) drückend wund reiben:
zirgiem krūtis atspaidīt, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119.
Kļūdu labojums:
man (Acc.) = man[i]
Avots: ME I, 194
Šķirkļa skaidrojumā (2)
litot
lituôt, intr., vorischtig auftreten: kas nu tā par braukšanu ar neapkaltu zirgu pa tik akminaiņu ceļu! redz, kâ nagi atspaidīti: nabadziņš jau lituo vien Lubn. Etn. III, 1. [Zu laitît (s. dies)?]
Avots: ME II, 475
Avots: ME II, 475
samilzt
samilzt, intr.,
1) samil˜zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;
2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;
3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;
4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;
5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. 2 393.
Avots: ME II, 685, 686
1) samil˜zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;
2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;
3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;
4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;
5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. 2 393.
Avots: ME II, 685, 686