[atve̦rs, offen:atveries un stāvi atve̦ra Manz. Post. II, 213; atve̦ra mute,ein offener Mund Manz. Lettus, cap. IV; atve̦rs būt,offen sein Manz. Lettus.]
1) tr., umwerfen, umstürzen, über den Haufen werfen: kuokus, ratus, cilvē̦kus. vai gribiet kalnu apgāzt raudamies LP. IV, 128. Sprw.: kad cūka paē̦duse, tad apgāž sili. sacēlies briesmīgs viesulis, it kā vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīc. P. I, 34; visas mājas LP. VII, 358. vai tad es nu pasauli apgāzīšu SDP. VI, 82;
2)apgāzt uz mutes,so eine Sache wenden, drehen, dass das Untere nach oben kommt: trauku, bļuodu, katlu;auch ohne diesen Zusatz:apgāzts katls nuoderēja tē̦vu tē̦vu laikuos aizsargam pret visādiem gariem LP. VII, 472;
3) übertr., umwälzen, umstossen, widerlegen, verwerfen, vernichten: valsts pamatus, valsts satversmi, likumus, ve̦cas būšanas Kundz., līdz šim par pareizām atzītas duomas. Refl. -tiês,umstürzen, umfallen:kuoks apgāzies, māja, laiviņa apgāzusies LP. VII, 479. Part. pass. apgāzts,betäubt, benommen:apgāzti visi, nuo tādiem augstumiem gāzti Dünsb.