Paplašinātā meklēšana

[atve̦rs, offen: atveries un stāvi atve̦ra Manz. Post. II, 213; atve̦ra mute, ein offener Mund Manz. Lettus, cap. IV; atve̦rs būt, offen sein Manz. Lettus.]

Avots: ME I, 209

naktspatver̂sme, das Nachtasyl.

Avots: ME II, 691

patversme: ceriņkrūma mīlīgajā patversmē Sudrabkalns V. b. 1. 102. aiziet pie mani patver̂smi jemt (= patverties) Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 184

patversme,* die Unterkunft, das Asyl: bē̦rnu, luopu, nakts patversme.

Avots: ME III, 126

satver̂sme, ‡

3) der Inhalt (?):
kāda milzīga ideja pildīja visu viņa smadzeņu satversmi Aps. Raksti I ² 135.

Avots: EH XVI, 459

satver̂sme,*

1) Zusammenhang, Zusammenhalt
B. Vēstn. n. U.;

2) die Verfassung, Konstitution:
apkaŗuot pastāvuošuo kārtību, ticību un satversmi SDP. VIII, 7. miesas satversme Konv ² . 742. pēc cilvē̦ka dvēseles satversmes spriežuot RKr. VIII, 9.

Avots: ME III, 769

apgâzt,

1) tr., umwerfen, umstürzen, über den Haufen werfen:
kuokus, ratus, cilvē̦kus. vai gribiet kalnu apgāzt raudamies LP. IV, 128. Sprw.: kad cūka paē̦duse, tad apgāž sili. sacēlies briesmīgs viesulis, it kā vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīc. P. I, 34; visas mājas LP. VII, 358. vai tad es nu pasauli apgāzīšu SDP. VI, 82;

2) apgāzt uz mutes, so eine Sache wenden, drehen, dass das Untere nach oben kommt:
trauku, bļuodu, katlu; auch ohne diesen Zusatz: apgāzts katls nuoderēja tē̦vu tē̦vu laikuos aizsargam pret visādiem gariem LP. VII, 472;

3) übertr., umwälzen, umstossen, widerlegen, verwerfen, vernichten:
valsts pamatus, valsts satversmi, likumus, ve̦cas būšanas Kundz., līdz šim par pareizām atzītas duomas. Refl. -tiês, umstürzen, umfallen: kuoks apgāzies, māja, laiviņa apgāzusies LP. VII, 479. Part. pass. apgāzts, betäubt, benommen: apgāzti visi, nuo tādiem augstumiem gāzti Dünsb.

Avots: ME I, 87

lùdzẽjs, der Flehende, Supplikant: patversmes, pabalsta lūdzējs.

Avots: ME II, 517

mazbḕ̦rns, mazbḕrniņš, ein kleines Kind, ein neugeborenes Kind Dond.: guli, mazbērniņ, līdz pašam vakaram! BW. 2062. sievai atradies mazbē̦rns Dond. [mazbē̦rnu patversme, eine Kinderbewahranstalt Wid.]

Avots: ME II, 571

paduõme,* der Rat, die Ratversammlung; kaŗa paduome, der Kriegsrat; valsts paduome, der Reichsrat; sabiedruotuo valstu paduome, der Bundesrat.

Avots: ME III, 20

patvert,

1) tr., ergreifen, festhalten; beschützen:
patvers jau pils Hom. Odis. V, 102;

2) intr., Zuflucht finden:
... nuo tautieša vairījuos; šuo rudeni nepatvēru ne telīšu dārziņā BW. 16858. Refl. -tiês, sich an etwas halten, Zuflucht finden: pē̦rkuons speŗ tuo suni, kus bargā laikā patvēries LP. VII, 491. kur gan nabaga luopiņš aukstā naktī patnersies? JK. nuoguris patveries dabā! Rainis Gals un sākums 43. cilvē̦ku bē̦rni apakš tavu spārnu ē̦nas patveŗas Glück Psalm 36, 8.

Avots: ME III, 126

‡ patvertne PV., = patversme: klēts apakša ir kaķa p. nuo suņiem.

Avots: EH XIII, 184

satver̂t, tr., erfassen, ergreifen, festhalten U.; (fig.) ereilen: satver māti aiz ruokas Blaum. aiz kamzuoļa stūŗa tuo satvēris Alm. Kaislību varā 46. satvēris durvju spiežamuo Vēr. I, 1301. ka tevi uz ceļa satvers kāda nelaime Pas. IV, 81 (aus Malta). Refl. -tiês, einander ergreifen, erfassen: piecas mušas satvērās BW. 35081, 3.

Avots: ME III, 769, 770