Paplašinātā meklēšana

atziņa,

1) die Erkenntnis:
mūsu atziņas dzineklis ir apmierināts A. XII, 392;

2) das Gutachten:
lietpratēju, prokuruora atziņa.

Avots: ME I, 213

pašatziņa,* pašatzīšanâs*, die Selbstbe-, Selbsterkenntnis.

Avots: ME III, 111

atzinums,

1) Erkenntnis:
pēc Kanta ikviens atzinums jeb atziņa ir atzinēja un ārējās pasaules ražuojums A. IX, 1, 447;

2) Meinung, Gutachten:
ministru komitejas atzinums Baltijas skuolu lietās Vēr. II, 895.

Avots: ME I, 212

ìegũt, bekommen, erreichen, erwerben: naudas summas, kuŗas zemnieki ieguva A. XI, 474. ieguva mantu un slavu Nigr. [iegūn jaunas atziņas Latgalietis 1922, IV, 2 ₁ .] iegūt sirdi Austr. kal. v. J. 1893. stādu uošus, uozuoliņus rijas taka maliņā, lai vējiņš neieguva, lai salmiņus neputina BW. 28788. Refl. - tiês, für sich erreichen, erwerben, bekommen: zemnieki ieguvās pastāvību Pūrs III, 52. drīzi mantu ieguvuos, pie atraitņa aiziedama BW. 22175. Subst. ieguvums, das Erreichte: kultūras ieguvums MWM. X, 627.

Avots: ME II, 21

‡ pā`rtapt, nach Hause gelangen: kad pa lieldienām pārtapu mājās Lautb. Atziņas I, 39:

Avots: EH XIII, 214

piedursme,* die Berührung: atziņas, kas iegūtas piedursmē ar materiāluo pasauli Druva II, 1059. vārdi ir tikai mūsu pavedienu piedursmes (kontakta) punkti Druva II, 825.

Avots: ME III, 246

piķamice (unter piķmice),

1): auch Dunika; kāds pabāž ... galvu ar sarkanu piķamici Lautb. Atziņas I, 46.

Avots: EH XIII, 231

saduļ˜ķêt, saduļ˜ķuôt, tr., trüben (auch fig.): upes ūdeni saduļķuo Konv. 1577. gaiss, kas bijis mūsu plaušās, arvien saduļkuos kaļķūdeni. tev katra duoma galvā jūk kâ ūdens saduļķē̦ts Krūza. vis˙skaidrākās atziņas tūlīt steidz saduļķuot Jans. Refl. -tiês, sich trüben, getrübt werden (auch fig.): upes te̦k saduļķuojušās. strautiņš, kas vēl nav saduļķuojies kalnājuos. saduļķējušās asinis D. 118, 59. saduļķuojas ideju skaidrība Vēr. II, 1433.

Avots: ME III, 616

smaļš: smaļa ("skaista") sieva Frauenb. dzirdēja ... smaļuo kuoku brākšķēšanu un gāšanuos Lautb. Atziņas I, 37.

Avots: EH II, 534

spèjš Peb., (mit è ² ) Kr.,

1) spèjš Drosth., spẽjš Salis, Ruj., Bershof, Siuxt, rasch, plötzlich, unvorbereitet
Kl. (mit è ² ), U.: spējš (jäh) pē̦rkuoņa graudiens Mērn. laiki 24. spējā nāvē nuomirt Balt: Vēstn. atraduši spēju nāvi A. 1896, S. 150. spēja aizceļuošana Sadz. viļņi 282;

2) "?" mērnieks bij īgns, pikts un spejš (heftig?)
Mērn. laiki 139. dze̦nulis savas atziņas vairuot tik spējš (stark Warkl.) Pūrs III, 85. veča cirtienus pavadīja spējš (stark, laut?) "hē!" elsiens Jaun. mežk. 3. - Adv. spèji C., plötzlich, jäh: sp. mirt K. Müller. puisis spēji iekliedzās Mērn. laiki 22. acis spēji uzzibēja A. XX, 492. spēji kuo izstāstīt Peb. n. U. lauku tre̦knums spēji nuokrita Lauks. kal. 1897, S. 36 (in Burtn. "unbek."). šie vārdi spēji ("?") iedūrās viņam sirdī Sadz. viļņi 298. Uoliņiete... devās vēl spējāk ("?") vidū Mērn. laiki 99. Subst. spējums, Eile, Übereiltheit: spējumā atbildēt Mērn. laiki 156 (ähnlich 129). Nebst li. spėrus "schnell" u. a. (s. Būga KSn. I, 33) zu spẽt.

Avots: ME III, 991

svèiks: vairs miesās nee̦smu tik gluži s. Rainis Dz. un d. II, 258. daļu nuo mana skuolas brīvā, sveikā laika Lautenbachs Atziņas I, 51. Nach Fraenkel Mél. ling. off. à Pedersen 448 aus ide. *su-ei-ko-s "kräftig einhergehend".

Avots: EH II, 613

uztapt,

1): ne uz tilta neuztapa Tdz. 42285. u. augšā (aufstehen nach einem Fall)
Frauenb.;

2): "saka" ME. IV, 391 zu verbessern in "sāka"; die Bed. 2 ebenda zu streichen und das dafür gegebene Beispiel unter

4) zu stellen;

5): tē̦vs nebija vis pa vējam uz tam uztapis mani par pagasta skuoluotāju padarīt Lautenbachs Atziņas I, 69.

Avots: EH II, 736

II vāsma,

1) "?": kas visas atziņas, visuma saturu savāktu vāsmā Pūrs III, 96 (für vārsma 2?);

2) auch vāsms, eine grosse Menge:
salasīja ve̦se̦lu vāsmu Lemburg; ein Haufen gedroschenen, noch nicht gewindigten Getreides (mit à ² ) Linden in Livl.; vgl. vārsms 3.

Avots: ME IV, 511