Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aušīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aušīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
aušīgs
aũšîgs, albern, ausgelassen, unartig: viss tas iznāca muļķīgi un aušīgi Vēr. II, 573.
Avots: ME I, 230
Avots: ME I, 230
aušīgs
aušîgs (von àuss, wie dial. ačîgs von acs), scharfes Gehör habend: aušīgs zirgs, ein scheues Pferd (kas mazākuo truoksni dzirdē̦dams izbīstas) Grosdohn n. Etn. IV, 17; cf. aušâtiês, die Ohren spitzen.
Avots: ME I, 230
Avots: ME I, 230
plaušīgs
plaušīgs
plaušîgs "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.
Avots: ME III, 327
Avots: ME III, 327
Šķirkļa skaidrojumā (20)
amplīgs
buldurīgs
‡ bul̃durīgs,
1) undeutlich gesprochen
(?): valuoda skanēja tik buldurīgi, ka saprast varēja vien dažus re̦tus vārdus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154; "unbestimmt" N.-Peb.: buldurīga runašana; "zusammenhangslos" Salis;
2) "geschwätzig"
Trik.;
3) "unwahrhaftig"
Jürg.;
4) "aušīgs" Arrasch, N.-Peb., "ākstīgs, ālīgs" Schwitten, "sich zwecklos bewegend" Arrasch, Trik., "juokains" Trik.
Avots: EH I, 250, 251
1) undeutlich gesprochen
(?): valuoda skanēja tik buldurīgi, ka saprast varēja vien dažus re̦tus vārdus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154; "unbestimmt" N.-Peb.: buldurīga runašana; "zusammenhangslos" Salis;
2) "geschwätzig"
Trik.;
3) "unwahrhaftig"
Jürg.;
4) "aušīgs" Arrasch, N.-Peb., "ākstīgs, ālīgs" Schwitten, "sich zwecklos bewegend" Arrasch, Trik., "juokains" Trik.
Avots: EH I, 250, 251
draisķīgs
drekselīgs
drepelis
drepelis [Morizberg], ein unruhiger Mensch, ein Hitzkopf Lasd., Druw. n. A. XI, 761, Etn. IV, 49; ["kas dauzās" Lubn.; "ein Raufbold" Mitau, Kokn.; "aušīgs, nenuoteiktas dabas cilvē̦ks" Laud.; "ja kāds kuo strauji un nepareizi izdara, saka: ak tu, drepel[i]s tāds!" Meiran].
Avots: ME I, 497
Avots: ME I, 497
gaiķis
gražīgs
gražîgs,
1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [
2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;
3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].
Avots: ME I, 642
1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [
2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;
3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].
Avots: ME I, 642
latapiša
lāzerīgs
lāzeris
lopurīgs
plaušot
plaušuôt "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.
Avots: ME III, 328
Avots: ME III, 328
rāzīgs
spindele
spiñdele Karls.,
1) spiñdele Kurs., Bl., eine kleine Bremse, die die Pferde quält
U., kleine Herbstbremse L., St., "Wespe" (mit iñ) Medsen, Brummfliege Dr., selandria fulvicornis Klug., das Sonnenkälbchen Ahs. (mit -iñ-), ein bremsen- od. erdbienenartiges Insekt Dunika, Bershof (mit -iñ-): spindele spind, spingst, spindelē Etn. II, 51. kad spindele skraida pa ruoku, tad saka: spinn, spinn, spindelīte! uz kuŗu pusi aizlaidīsies, nuo tās puses nāks precenieki Ahs.;
2) spiñdele Drosth., ein weinerliches Mädchen
Lems. n. U.; "aušīgs cilvē̦ks" Bershof. Zu spindêt.
Avots: ME III, 997
1) spiñdele Kurs., Bl., eine kleine Bremse, die die Pferde quält
U., kleine Herbstbremse L., St., "Wespe" (mit iñ) Medsen, Brummfliege Dr., selandria fulvicornis Klug., das Sonnenkälbchen Ahs. (mit -iñ-), ein bremsen- od. erdbienenartiges Insekt Dunika, Bershof (mit -iñ-): spindele spind, spingst, spindelē Etn. II, 51. kad spindele skraida pa ruoku, tad saka: spinn, spinn, spindelīte! uz kuŗu pusi aizlaidīsies, nuo tās puses nāks precenieki Ahs.;
2) spiñdele Drosth., ein weinerliches Mädchen
Lems. n. U.; "aušīgs cilvē̦ks" Bershof. Zu spindêt.
Avots: ME III, 997
strebulīgs
trūkāt
trūkât 2 Druw., Geistershof, Selsau, Sessw., -ãju, freqn, zu trũkt, platzen, rissig werden (von der Haut): ruokas trūkā pavasara vējā. Refl. trũkātiês Nötk., (mit ù 2 ) Druw., Fehgen, Geistershof, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., wiederholt erschrecken (intr.), hin und wieder aufschrecken (intr.) Bērzmuiža, Erlaa (von Pferden gesagt), Laud., Mar., Peb., Vīt.: aušīgs zirgs braucuot trūkājas Vīt. u. a. (zirgs) vienumē̦r trūkājās un raustīja iemauktus Turg. Muižn. per. 13. puisītis nemierīgi guļ, trūkājas visu nakti - guļ, guļ, te uz˙reiz ir atkal augšā Sessw. viņa..: bieži trūkājās un tad mēdza izsaukties: ". . . kâ Jūs mani sabiedējāt!" Saul. III, 218.
Avots: ME IV, 251
Avots: ME IV, 251
žāpuris
žãpuris C., Ruj., žãpurs C., žãpurs Lems., wer ausgelassen, unruhig ist (hauptsächl. von Kindern, Knaben gesagt); žãpuris Trik. "jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns".
Avots: ME IV, 797
Avots: ME IV, 797
želberīgs
žēpuris
žẽ̦puris, ein alberneŗ ausgelassener Mensch Wolmarshof; "jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns" Trik.: ak tu žē̦purīt! Trik.
Avots: ME IV, 807
Avots: ME IV, 807