Paplašinātā meklēšana

aũšîgs, albern, ausgelassen, unartig: viss tas iznāca muļķīgi un aušīgi Vēr. II, 573.

Avots: ME I, 230

aušîgs (von àuss, wie dial. ačîgs von acs), scharfes Gehör habend: aušīgs zirgs, ein scheues Pferd (kas mazākuo truoksni dzirdē̦dams izbīstas) Grosdohn n. Etn. IV, 17; cf. aušâtiês, die Ohren spitzen.

Avots: ME I, 230

II aûšîgs: aufmerksam (die Ohren spitzend) Linden: suns palika ļuoti a.

Avots: EH I, 189

plaušîgs "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9. plaušķêt, = plaukšêt; Unsinn schwatzen (mit àu ² ) Golg., Saikava, Meiran, Kreuzb., Heidenfeld, Selsau; zu li. pliauškė´ti "klatschen, schlagen", poln. pluska "Geplätscher" u. a. bei Trautmann Wrtb. 226.

Avots: ME III, 327, 328

am̃plîgs: ne es e̦smu aušīgs cilvē̦ks, ne amplīgs Hofzumberge n. BielU.

Avots: EH I, 69

‡ bul˜durīgs,

1) undeutlich gesprochen
(?): valuoda skanēja tik buldurīgi, ka saprast varēja vien dažus re̦tus vārdus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154; "unbestimmt" N.-Peb.: buldurīga runašana; "zusammenhangslos" Salis;

2) "geschwätzig"
Trik.;

3) "unwahrhaftig"
Jürg.;

4) "aušīgs" Arrasch, N.-Peb., "ākstīgs, ālīgs" Schwitten, "sich zwecklos bewegend" Arrasch, Trik., "juokains" Trik.

Avots: EH I, 250, 251

dràisķîgs [C.], ausgelassen Vēr. II, 190, [Fest.]; "aušīgs" Bauenhof.

Avots: ME I, 489

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

drepelis [Morizberg], ein unruhiger Mensch, ein Hitzkopf Lasd., Druw. n. A. XI, 761, Etn. IV, 49; ["kas dauzās" Lubn.; "ein Raufbold" Mitau, Kokn.; "aušīgs, nenuoteiktas dabas cilvē̦ks" Laud.; "ja kāds kuo strauji un nepareizi izdara, saka: ak tu, drepel[i]s tāds!" Meiran].

Avots: ME I, 497

I gaîķis ² : "aušīgs, vieglprātīgs, pārspīlē̦ts cilvē̦ks! Hasenpot.

Avots: EH I, 376

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

‡ latapiša NB. "negudrs, aušīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 722

‡ lãzerīgs Lems. "aušīgs, nebēdīgs".

Avots: EH I, 730

‡ lãzeris Lems. "aušīgs, nebēdīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 730

‡ lopurīgs Seyershof "aušīgs".

Avots: EH I, 759

plaušuôt "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.

Avots: ME III, 328

rãzîgs, rasend, tobend Jürg.; "aušīgs" Neuenb., Ronneb.; "nerātns" Neuenb., Adsel, Ronneb.; "arbeitsam" Neu-Rahden; "ākstīgs" Ramkau.

Avots: ME III, 500

spiñdele Karls.,

1) spiñdele Kurs., Bl., eine kleine Bremse, die die Pferde quält
U., kleine Herbstbremse L., St., "Wespe" (mit iñ) Medsen, Brummfliege Dr., selandria fulvicornis Klug., das Sonnenkälbchen Ahs. (mit -iñ-), ein bremsen- od. erdbienenartiges Insekt Dunika, Bershof (mit -iñ-): spindele spind, spingst, spindelē Etn. II, 51. kad spindele skraida pa ruoku, tad saka: spinn, spinn, spindelīte! uz kuŗu pusi aizlaidīsies, nuo tās puses nāks precenieki Ahs.;

2) spiñdele Drosth., ein weinerliches Mädchen
Lems. n. U.; "aušīgs cilvē̦ks" Bershof. Zu spindêt.

Avots: ME III, 997

stre̦bulîgs: "aušīgs, straujš" Sermus; "straujš" Orellen: s. zirgs, cilvē̦ks.

Avots: EH II, 585

trūkât ² Druw., Geistershof, Selsau, Sessw., -ãju, freqn, zu trũkt, platzen, rissig werden (von der Haut): ruokas trūkā pavasara vējā. Refl. trũkātiês Nötk., (mit ù ² ) Druw., Fehgen, Geistershof, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., wiederholt erschrecken (intr.), hin und wieder aufschrecken (intr.) Bērzmuiža, Erlaa (von Pferden gesagt), Laud., Mar., Peb., Vīt.: aušīgs zirgs braucuot trūkājas Vīt. u. a. (zirgs) vienumē̦r trūkājās un raustīja iemauktus Turg. Muižn. per. 13. puisītis nemierīgi guļ, trūkājas visu nakti - guļ, guļ, te uz˙reiz ir atkal augšā Sessw. viņa..: bieži trūkājās un tad mēdza izsaukties: ". . . kâ Jūs mani sabiedējāt!" Saul. III, 218.

Avots: ME IV, 251

žãpuris C., Ruj., žãpurs C., žãpurs Lems., wer ausgelassen, unruhig ist (hauptsächl. von Kindern, Knaben gesagt); žãpuris Trik. "jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns".

Avots: ME IV, 797

žel˜berîgs Lemburg, Peb., Ruj., Trik., Zir- sten, (mit elˆ ) Lubn., Meiran, unruhig, ausgelassen, ungezogen Erlaa, Fehteln, Kalnmuiža, Memelshof, Ramdam, Serben, Vīt.; "kas mē̦dz želberêt" Ruj.; "aušīgs" Nötk.: želberīgs bē̦rns Trik. želberīgs puika Kalnmuiža.

Avots: ME IV, 802, 803

žẽ̦puris, ein alberneŗ ausgelassener Mensch Wolmarshof; "jautrs, aušīgs un mīļš bē̦rns" Trik.: ak tu žē̦purīt! Trik.

Avots: ME IV, 807

žol˜durs (unter žolders): žol˜duris Allendorf "aušīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 821