Paplašinātā meklēšana

àizaûdzêt,

1) : kad bacviņi aizaudzē̦ti ar zâli, tad jie labi neaug Zvirgzdine; ‡

2) sich allmählich mit Schmutz anfüllen lassen:
ustaba aizaudzē̦ta ai dubļiem Zvirgzdine. ausis aizaudzē̦tas netīras kai cūkai ebenda.

Avots: EH I, 6

àizaûdzêt, tr., fact., zuwachsen, verwachsen lassen: Ve̦cupi.

Avots: ME I, 17

àizklàudzêt, gew. refl. -tiês, intr., inch., anfangen zu klopfen, klappern; ein wenig klappern Spr., Duomas I, 126.

Avots: ME I, 32

‡ I àizraûdzêt, in Gährung bringen AP.: maize jau aizraudzē̦ta.

Avots: EH I, 45

‡ II àizraûdzêt, mit Rauch anfüllen Kaltenbr.: a. visu pagalmu ar dūmiem.

Avots: EH I, 45

apaûdzêt, ‡ Refl. -tiês, sich bewachsen lassen: a. ar bārzdu Dunika, Rutzau u. a.

Avots: EH I, 72

apaûdzêt, apaûdzinât, tr., bewachsen lassen: pļavu krūmiem. viņš apaudzējis bārdu Jaunsudr.

Avots: ME I, 75

apdraudzêtiês, apdraudzinâtiês, sich befreunden: dievduotais pavadīja laiku, ar meža radījumiem apdraudzē̦damies JK. V, 134. tev ar viņiem nebūs apdraudzināties V Mos. 7, 3, Joh. Off. 18, 14.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zustriechen ist):, Joh. Off. 18, 14.

Avots: ME I, 81

‡ apraûdzêt âdas Golg., Häute bis zu einem gewissen Grade beizen (perfektiv).

Avots: EH I, 108

ataûdzêt, ‡

2) seinerseits (zum Entgelt, Vieh) aufziehen
Festen: iedevu viņam izaudzē̦tu teļu, lai tas vē̦lāk tai vietā ataudzē (citu teļu). Refl. -tiês Dunika u. a., sich von neuem wachsen lassen: a. sev bārzdu.

Avots: EH I, 133

ataûdzêt u. ataûdzinât, tr., von neuem wachsen lassen: bārdu.

Avots: ME I, 149

atklaudzêt, widerhallen (von klopfenden, klappernden Lauten): atvē̦rtuos luoguos atklaudzēs jūsu ve̦lē̦tavas Ezeriņš Leijerk. I, 180.

Avots: EH I, 148

aûdzêt, ‡

2) (Maschen) zunehmen beim Stricken
Kaltenbr. Refl. -tiês: auch Seyershof, Sonnaxt. ‡ Subst. aûdzêšana, das Aufziehen, Erziehen: par dēliņa audzēšanu BW. 23420, 4 var.; ‡ aûdzê̦tãjs, wer aufzieht, erzieht: puiša audzē̦tāja BW. 992, 4 var.

Avots: EH I, 184

aûdzêt, aûdzinât (li. augė´ti, augìnti, [pr. auginnons "audzinājis"]), tr., fact., wachsen lassen, gross ziehen, aufziehen (von Pflanzen, Tieren, Menschen) erziehen: audzē, dievs, labus miežus BW. 9370; labas gaŗas kaņepītes 13335; smalku birzi 13423; brangus linus Etn. II, 179; luopus LP. VII, 53, zuosis; - dē̦lu BW. 3336; sen audzē̦ta līgaviņa Ltd. 1773. audzināt von Tieren und Menschen, namentlich in der Bedeutung"erziehen": meitiņas Ar. 43, māsu BW. 15655, 3; līgaviņu Ar. 496; mucā audzināts od. audzē̦ts, wie im Walde aufgewachsen, ohne den nötigen Schliff. dēliņš sirdi audzināja kā asuo zuobentiņu Ar. 703. Refl. -tiês, ein volles Euter bekommen, eutern, trächtig sein: guovs audzinās, kad tā gŗūta; cūka audzinājās Balss. Subst. aûdzẽjums, aûdzinãjums,

1) das Grossgezogene,

2) die erfolgte Erziehung:
mēs vairāk negribam par māsiņas audzējumu Ltd. 683. aûdzinâšana, das Erziehen; aûdzinâtãjs, der Erzieher.

Kļūdu labojums:
15665, 3 = 1365, 3

Avots: ME I, 215, 216

aûdzē̦tava, die Züchterei: luopu audzē̦tava Kaudz. M.; mūdžu audzē̦tava A. XV, 192. *

Avots: ME I, 216

‡ audzētnis (f. -tne), der Zögling Für. I.

Avots: EH I, 184

[daaûdzêt Drsth., anwachsen lassen.]

Avots: ME I, 427

draudzêt, -ēju, befreunden Bielenstein LSpr. I, 406; gew. mit sa-. Refl. -tiês, sich vereinen, sich befreunden, Umgang miteinander haben: vīrs ar ve̦lnu brīnum draudzējies LP. VI, 61. kas tev, zemnieka cilvē̦kam, ar kungu kāda draudzēšanās Alm.

Avots: ME I, 491

ìeaûdzêt, Refl. -tiês, ‡

3) hineinwachsen, sich einwurzeln:
šī duoma sirdī ieaudzējās Fr. Adam. Rudens ziedi 124.

Avots: EH I, 502

ìeaûdzêt, tr., einwachsen od. WUrzel fassen machen, aufziehen: saknāji ievietuojami siltā leceklī ieaudzēšanai Konv. ² 507. luopu sugas ieaudzēšana MWM. VI, 125. Refl. - tiês,

1) aufziehend, wachsen lassend zu etwas gelangen:
luopiņuos ieaudzējies Lasd. viņš ir ieaudzējies bārdā, er hat sich einen grossen Bart wachsen lassen Adsel;

2) von dem Milschendwerden der Kühe, dem Sicheinfinden der Milch in den Eutern gebraucht
U.: nu jau duos drīz pienu; ir jau krietni ieaudzējusies Kokn.

Avots: ME II, 2

‡ ìedràudzêt,

1) tr., anfreunden, befreunden
Für. I, Heidenfeld, Lis., Lös., Ramkau, Schwanb., Selsau, Sessw., Trik.: ie. suni ar kaķi Trik.; "bekannt machen" Marienhausen: iedraudzē mani ar savu brāli!

2) intr., = iedraudzêtiês Baltinow, Kreuzb., "bekannt werden, sich bekannt machen" Mahlup: jāmēģina ie. ar kaimiņu gani.

Avots: EH I, 509

ìedraudzêtiês, sich befreunden: dzīvuos kâ brāļi, kad iedraudzēsies A. XX, 304. māte bij iedraudzējusies ar milzi LP. IV, 49.

Avots: ME II, 10

ìeklaudzêtiês, hin und wieder etwas klappern, klopfen: rati ieklaudzējās.

Avots: ME II, 27

ìeraûdzêt, tr., einsäuern, Hefe einrühren: maza drusciņa rauga ieraudzē ve̦se̦lu abru maizes mīklas. tu savu gudrību vari ieraudzēt! Vīt.

Avots: ME II, 56

izaûdzêt, ‡ Refl. -tiês,

1) zur Genüge wachsen lassen:
e̦smu izaudzējies sīpuolus un burkānus, bet tie te nepaduodas;

2) (für) sich auferziehen:
saimnieks pats sev izaudzējies puišus Dunika.

Avots: EH I, 432

izaûdzêt, izaudzinât, fakt. zu izaugt, wachsen lassen, aufziehen, auferziehen: kuokus, puķes, luopus, cilvē̦kus: [lutini vien! labu jau izaudzēsi Fest.] ja izaudzinuot čūskas acī zirni... LP. VI, 2. es tevi lielu izaudzēju BW. 9397. tuo viņš gribēju izaudzināt par ļuoti stipru vīru LP. VII, 787. Fig., erzeugen, hervorbringen: raksti, kuŗus izaudzinājusi mūsu šejenes sadzīve Kaudz. Subst. izaûdzẽjums, das Erzogene, die Erziehung: tā ir tā atmaksa par kuopumu, izaudzējumu Kaudz. M.

Avots: ME I, 713

izdràudzêtiês, der Freundschaft überdrüssig, sat sein: likās, ka viņas bij izdraudzējušās Poruk.

Avots: ME I, 728

izraûdzêt, tr., durchsäuern, durchgähren lassen: mīklu, iejavu. izraudzēta bē̦rza piepe, präparierter Schwamm Aps.

Avots: ME I, 789

‡ kaûdzêt ² Salis, -ẽju, in einen Haufen legen; häufen: k. ābuoliņu.

Avots: EH I, 593

klaũdzêt: auch AP., (mit àu ² ) Liepna, Oknist, Saikava;

1): an der Tür klopfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "klopfen");

2): schimpfen
(mit aû ² ) Seyershof; Unsinn sprechen Oknist.

Avots: EH I, 611

klaũdzêt, - u, - ẽju [Jürg., N. - Peb., Dond., Selg., Bauske], C., Kand., klaûdzêt PS., Smilt., [Arrasch, klàudzêt Wolm., Trik., klaûdzêt ² Dunika, Lautb., Gr. - Essern, Salis, Ruj.], intr.,

1) klopfen, klappern, poltern:
kas tur rīb, kas tur klaudz? BW. 16355. klaudz milniņš man maļuot 6869. spriguļi klaudz pa piedarbu Blaum. tīņi vien klaudzēja pa klēti Kaudz. M. klaudzēs pūriņš pa silu ve̦duot BW. 7644. ve̦cajam kūja klaudz 13151. lai tā tava mēle klaudz 22676. pātaga klaudz uz zirgu mugurām A. XIV, 8. zābaki vien klaudz LP. VII, 134. jāj, iet, ka klaudz vien. Sprw.: klaudz kâ izkaltusi vanckare od. kâ redeles. kuniņa rej, zuobiņi klaudz (Rätsel);

2) räsonnieren, schimpfen:
vai tu nebeigsi reiz klaudzēt Mag. XIII, 3, 62. Refl. - tiês, intensiv längere Zeit klopfen, klappern, poltern: kas mežā klaudzējās? BW. 2744. sieki, vāki klaudzējās 8012. klaudzējās, būkšējās sieva ar tīni pakaļā 21083, 2. [Zu li. kliaugė´ti (III kliáuga) " schwatzen", klaũgas " Rohrdommel", s. Leskien Abl. 299 und Būga KZ. LII, 288.]

Avots: ME II, 215

neraûdzêts, unesäuert: neraudzē̦ta maize III Mos. 12, 18.

Avots: ME II, 729

nùoaûdzêt: eglītes vienādas nuoaudzē̦tās dzer sē̦tmaļa malu Oknist.

Avots: EH II, 30

nùoaudzêt, nùoaudzinât, auf -, aus - wachsen machen, lassen Spr.

Avots: ME II, 757

nùoklaudzêt, intr., hinklappern: aizmšmaucies, ka zābaki vien nuoklaudz A. XX, 950. durvis nuoklaudzēja XX, 243. Refl. - tiês, ein starkes, bald aufhörendes Geklapper erzeugen: viņa bija pa durvīm laukā, tâ ka tās nuoklaudzējās vien A. XXI, 663.

Avots: ME II, 797

‡ nùoraûdzêt, Perfektivum zu raûdzêt: atsevišķi nuoraudzē̦ts alus Nautrēni. Refl. -tiês, verschalen: alus nuoraudzējies Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier" ).

Avots: EH II, 80

[nùosaudzêt, behüten, (für sich) erhalten: kuŗš cilvē̦ks savu kaklu ir nuosaudzējis! Leijerk. II, 199. laiva, kuŗu... bij izdevies nuosaudzēt zvejai ruobežu tuvuma II, 62.]

Avots: ME II, 843

paaûdzêt, ‡

2) heranwachsen machen:
man dieviņš paaudzēs tautiņās arājiņu Tdz. 42673.

Avots: EH II, 118

paaûdzêt, paaûdzinât [li. paaugìnti "herauwachsen machen"], tr., eine gewisse Erziehung geben: tev bij mani paaudzēt BW. 27672, 1.

Avots: ME III, 4

[paraûdzêt, ein wenig, eine Weile raûdzêt: maize vēl drusku ilgāki jāparaudzē.]

Avots: ME III, 87

pãraûdzêt, ‡

2) zu lange wachsen lassen
Oknist: zaļbarība pāraudzē̦ta: sen vajadzēja nuopļaut.

Avots: EH XIII, 196

pãrraudzêt, ‡

2) zum zweitenmal
raudzēt Dunika: mīkla uotrreiz jāpārraudzē. ‡ Refl. -tiês, = pãrrûgt: pārraudzējies alus Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier").

Avots: EH XIII, 209

[pãrraudzêt, übermässig raudzêt: p. maizi.]

Avots: ME III, 172

pasaudzêt, ‡ Refl. -tiês, sich ein wenig schonen: gribu vēl (drusku) p.

Avots: EH XIII, 170

[pasaudzêt, ein wenig schonen: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 94

pašraûdzêts, selbstpräpariert: pašraudzē̦ta tabaka A. XI, 758.

Avots: ME III, 116

pìeaûdzêt, voll wachsen lassen: skatījuos viņa... izsukātā pierē un pieaudzē̦tā pakaklē Kaudz. M. 22.

Avots: ME III, 237

pìedaudzêt, erwähnen: ļaudis ēda, ļaudis dzēra, ... dievs aiz luoga klausījās, vai ar viņu piedaudzēja (Var.: pieminēja) BW. 1440, 3 var.

Avots: ME III, 243

pìedràudzêtiês, sich heuchlerisch zu befreunden suchen mit: viņš gribēja man piedraudzēties klāt Salis.

Avots: ME III, 245

pìeraûdzêt, säurend oder gerbend anfüllen resp. anhäufen: p. pilnu abru. pieraudzēt ādu ve̦se̦lu gubu C.

Avots: ME III, 283

pìesaudzêt, schonen: p. jaunās drēbes, apavus, bē̦rnus. kuo nu viņu piesaudzēsi? wie lange kann man ihn doch schonen?

Avots: ME III, 287

raûdzêt, ‡

2) faulen lassen
Orellen: nu tur tās de̦sas tiek pagrabpriekšā raûdzē̦tas2.

Avots: EH II, 356

raudzêt (tabaku): raudzêt Kaltenbr. "laist, radīt nelielus dūmus". ‡ Subst. raudzē̦tājs, ein Raucher: pīpē̦tāji, raudzē̦tāji mūs[u] māsiņu nuove̦duši BW. 16318, 4 var. (aus Kreuzb.).

Avots: EH II, 356

raudzêt tabaku Warkl. "=rauguot tabaku".

Avots: ME III, 485

raûdzêt, -ẽju, säuren, in Gärung bringen: kāpuostus raudzēt, Kohl einmachen, säuern. ādas raudzēt, Felle beizen, gären lassen: jauņuvīte tev uzsedza neraudzē̦tu teļu ādu BW. 25296. vilks izvilcis aitas ādu nuo raudzējamā trauka (aus dem Lohekübel) LP. V, 190. raudzē̦ti (reibinuoši) dzērieni Antröp. II, 84. vilkatas grib labprāt nuo pļāvējiem dabūt raudzē̦tu maizi (gesäuertes Brot) LP. VII, 913. tabaku raudzēt, Tabak präparieren Erlaa, Oppek. n. U. Refl. -tiês, gären: trīs gadiņi nāburgam vīna blašķe raudzējās BW. 22830, 2. Zu rûgt, raûgs.

Avots: ME III, 485

saaûdzêt,

2): saaudzē̦ti mati kâ ce̦lms lieli Zvirgzdine;

3): pieci gadi saaudzēju zaļu vardi purviņā Tdz. 56983.

Avots: EH II, 395

saaûdzêt, saaûdzinât, tr.,

1) zusammenwachsen lassen: meistari māk krē̦slus vienā gabalā saaudzēt A. XXI, 444;

2) aufwachsen lassen
(auf mehrere Objekte bezogen): ar kupluo dārzu, kas viss pašu stādīts un saaudzē̦ts Kaudz. Ve̦cpiebalga 101;

3) eine längere Zeit hindurch wachsen lassen, aufziehen:
trīs gadus saaudzēju kumeliņu Ar.

Avots: ME III, 590

sadràudzêt U., Spr., auch sadràudzinât, tr., zu Freunden machen, vereinigen; versammeln U.: nāc, mīlestība, ... sadraudzē visus jaukā vienprātībā! Seifert Chrest. II, 43. Refl. -tiês, auch sadràuguôtiês, sich befreunden: abi varuoņi drīz sadraudzējās JK. V, 122. nuo tā laika viņi sadraudzējušies Apsk. v. J. 1903, S. 530.

Avots: ME III, 612

sakàudzêtiês, sich (an)häufen: kalni cē̦lušies nuo zemes slāņu sakaudzēšanās MWM. X, 262.

Avots: ME II, 646

saklaudzêt, ‡

2) klappernd erschallen:
gan pazina māmuļeņa, ka samala malējeņa: sieki, vāki saklàudzēja2, tukšas rūce dzirnaveņas BW. 8012, 2. ubagiem vē̦zdas vien saklaudzēja Tdz. 43784 (ähnlich 43249; 45391).

Avots: EH XVI, 417

saklaudzêt, intr., stark klopfend, klappernd, polternd zusammenfahren: rati... saklaudzēja nuo visām pusēm miestā Ezeriņš Leijerkaste I, 209.

Avots: ME II, 649

saraûdzêt, ‡

2) verfaulen lassen
Orellen: tikmē̦r tuo veprīti nesālīja, kamē̦r ņēma un saraudzēja. saraudzē̦tas reņges.

Avots: EH XVI, 440

saraûdzêt, tr., säuern, gären lassen: pienu. kas saraudzē̦tu maizi ēdis Il Mos. 12, 19.

Avots: ME II, 712

sasaudzêt, eine gewisse Zeit hindurch schonen, hegen: s. mežu ilgu laiku.

Avots: ME III, 727

saũdzêt: mit àu Jürg., Serben, Trik., mit aû ² Hasenpot, Lemb., Mesoten, Selg., Ziepelhof, mit aû Sessw. (unbek. in Alswig, AP., Dunika, Heidenfeld, Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Laitzen, N.-Peb., Oknist, Popen, Prl., Ramkau, Ruj., Saikava, Salis, Schnehpeln, Veļķi). Refl. -tiês: kâ nuo uguns saudzējuos Janš. Pag. pausm. 9.

Avots: EH XVI, 459

saũdzêt Iw., Wohlfahrt, sàudzêt C., Ermes, sàudzêt ² Kl., Selsau, Gr. - Buschhof, Prl., Kr., saûdzêt ² Siuxt, Bl., Karls., saûdzêt Saikava, -u od. -ẽju, -ẽju, tr., in acht nehmen, schonen U.; aufbewahren: pameita saudzē ābelīti kâ savu acu raugu LP. I, 159. cūka lūdzās, lai saudzējuot dzīvību VI, 510. lai katrs savu ādu saudz Apsk. v. J. 1903, S. 341. grēciniekus saudzi nuo ve̦lna viltības Gesangb. māte pūra man nedeva, pastarītei saudzē̦dama (Var.: taupīdama, glabādama) BW. 7854 var. es neduomāju, ka viņa platā krūts saudz tik daudz smalkjūtības Ezeriņš Leijerk. II, 47. zeme... saudz kādu neizpruotamu burvību 92. Refl. -tiês, sich in acht nehmen, sich schonen. Nebst li. sáugóti "in Acht nehmen, behüten, bewahren", saugùs "behutsam" wohl zu got. siuks "krank", an. sokna "krank werden", sýsi "sorgsam" u. a. (s. Zupitza Germ. Gutt. 165, Fick Wrtb. III ⁴ 442, Walde Vrgl. Wrtb. II, 472 f.) und vielleicht (?) auch zu r. доугъ "Musse" (wenn urspr. "Schonzeit", s. Miklosich Bt. Wrtb, 328), weissr. досужiй "sorgsam".

Avots: ME III, 770, 771

uzaûdzêt, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) wachsen lassen: u. gaŗu bārdu.

Avots: EH II, 717

uzaûdzêt, uzaûdzinât (li. užaugìnti): aufwachsen lassen; erziehen (perfektiv): viņš bij uzaudzējis lielu, gaŗu bārzdu Dicm. pas. v. I, 55. meitiņ . .., kam es tevi uzaudzēju? BW. 6539, 1.

Avots: ME IV, 315

uzraûdzêt: purvs uzraudzē laukus it kâ ar kalnu (aus einer Zeitung).

Avots: EH II, 731

uzraûdzêt, aufgähren machen: u. mîklu. nav mieļu, ar kuo alu uzraudzēt Janš. Mežv. ļ. II, 490.

Avots: ME IV, 371

viênaûdzê̦ts, allein erzogen (vom einzigen Kinde gesagt im VL.): kas man deva tuo meitiņu, kas aug viena māmiņai?... pats nuoņēmu... vienaudzētu zeltenīti BW. 11220, 4.

Avots: ME IV, 656

atraûgâtiês, atraûguotiês, auch atrauguôt, atraûgtiês, n. L. atraudzêt, atraudzēties, rülpsen, aufstossen: ēdes, atēdis, atraugstas, - atkal grib ēst, sagt man sprichwörtlich von einem Vielfrass. tu atē̦dusies, atraugājusēs viņa labuma, du hast dich gesättigt, bis zum Überdruss sein Gut genossen Vēr. I, 536.

Avots: ME I, 184, 185

atspaîds, Gegenstütze, eine schiefe Stütze: atsaspiede (schriftle. atspiedās) ve̦ca liepa jaunajā uozuolā; tā sacīja uozuoliņš: vai es tavs atspaidiņš BW. 11324. balta mājiņa, sarkani atspaidi (Rätsel). ņemsim saules atspaidiņu (33828 dafür atspiediņu), atspiedīsim ve̦cākus BW. 4355. atspaids - kuoks ar stakli galā, kuŗu lietuo gubas atspiešanai pa abām pusēm Mar. RKr. XV, 106. Übertr. tu duomā izaudzēt sev ve̦cuma dienām atspaidu Purap.

Avots: ME I, 194

draudzinât [li. draugìnti "сводить на дружество"], tr., befreunden, zusammenführen, meist mit sa- und ie-. Refl. -tiês, sich befreunden (= draudzēties): kas ar mani draudzinājās GL.

Avots: ME I, 491

[ìecildît maizi Wandsen, = ieraudzēt m. Refl. - tiês, MSil., sich selbst erhebend in etwas Höheres eindringen: iecildīties citā kādā, augstākā sadzīves pakāpē.]

Avots: ME II, 6

‡ izvàķinât ² Auleja "it kâ ruotaļādamies izaudzēt": es juo (= viņu) izvāķināvu; tān kaids vucins izauga!

Avots: EH I, 494

klaũkstêt, klaũkšķêt, klaũkšêt C., - u, - ẽju, intr.,

1) hell tönen, poltern, klappern:
zābaki klaukst Jan. [tupelēm klaukstuot un klabuot gāja Janš. Bārenīte 3.] viņš kala, ka klaukstēja vien Kand. te uz vienu reizi viens sācis tēst, urbt un dzīt tapas, ka klaukšķ vien LP. IV, 234. suoļi klaukšķēja istabas smagajā klusumā Vēr. I, 897;

2) schwatzen, schwadronieren:
kuo nu klaukšķi kâ suns mēnesnīcā Naud. Vgl. klaudzēt.

Avots: ME II, 215

klaũvêt, - ẽju,

1) tr., klopfen:
nāk pakavas klauvē̦dami BW. 26541, 7. klauvē manas nama durvis 26961. 6;

2) intr., klopfen:
tie klauvēja pie durvīm, lai tuos laistu iekšā BW. III, 1, 86. Refl. - tiês, längere Zeit klopfen, sich mit dem Klopfen beschäftigen: kas tur klauvējas pie durvīm. vēja dienā, 2. februārī, nav brīv mājās kluvēties, lai vējš jumtus nenuogāž LP. VII, 704. [Bei Für. I dafür auch klāvēt. Sieht aus wie ein Lehnwort; etwa aus mnd. kluowen od. klawen " kratzen" (in der Bed. vielleicht durch klaudzēt beeinflusst)?]

Avots: ME II, 217

labît, -îju, tr., versöhnen, streicheln, rühmen BW. 3877: palabī bē̦rnu C. Refl. -tiês, sich anschmeicheln, freund- liche Miene machen: tagad nu vajadzēja labīties MWM. III, 565; ["draudzēties" PS.].

Avots: ME II, 396

màize,

1) das Brot:
balta, rupja maize, weisses, schwarzes Brot; [klaipa maize, saimes maize, Grobbrot Manz. Lettus]; izčākstējusi, gļe̦ta m. poröses, schliefiges B.; atce̦pusi od. atlē̦kusi m., abgebacknes B.; mīksta maize, weiches, frisches Brot im Gegensatz zu cieta, saziedējusi m., hartes, altes Brot; neuerdings svaiga maize, frisches B.; neraudzē̦ta m., ungesäuertes Br.; saldskāba m., Süssauerbrot; jauna maize, frisches Brot, das im Herbst nach der Ernte vom neuen Korn gebacken wird: Jē̦kabuos cepa jaunuo maizi Mag. XX, 3, 60. tīra maize, reines Brot aus Mehl, ohne fremde Beimischung; [dieva maize U., Abendmahls-Oblate]; pe̦lu maize, Kaffbrot; rudzu, kviešu od. pūŗu, miežu, auch auzu maize, Roggen-, Weizen-, Gersten-, Haferbrot BW. 19196; me̦dus, krējuma, sviesta maize, mit Honig, Sahne, Butter bestrichenes Brot. Von gut gebackenem, porösem Brot sagt man: maize kâ pūpēdis, kâ viens siers, kâ kuoduols; maizīte kâ vienas dūņas, cik mīksta Etn. II, 45. mūs[u] maizīte kâ šūniņa BW. 19197. maizi cept, jaut, mīcīt, raudzēt, krāsnī šaut, iedru-pināt pienā, das Brot backen, einrühren, kneten, säuern, in den Ofen schieben, in Milch einbrocken. Der Plur. maizes, Brotarten: par maizēm mums pienācis ļuoti maz ziņu Etn. I, 42. Sprw.: kas duos visiem sunīšiem baltu maizi? maize ne˙kur nav bez garuozas. kad nav kviešu maizes, tad garda ir rudzu maize. me̦lna maize ne bads; rupja drēbe - ne pliks. apē̦sta maize grūti pe̦lnāma od. apē̦stu maizi grūti atduot. vai dabūji apsmē̦rē̦tu maizi? hast du die erhoffte Belohnung (für die Klatscherei) erhalten;

2) das Brot, die Nahrung, der Erwerb, Unterhalt, die Kost:
mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! Matth. 6, 11. kam spē̦ks, tam maize. viņam nav ne maizes kumuosiņa, kuo mutē bāzt, er hat nicht das liebe Brot. kur dzīvuo, tur maize; kur mirst, tur kaps. paša maize baŗuo, sveša maize rūgta. viņš ir, dzīvuo, stāv svešā maizē, er steht in eines andern Lohn und Brot. [bagāta maize U., reichliches Auskommen.] viņš dzīvuo savā maizē, er isst sein eigenes Brot, ist sein eigener Herr. labā, gatavā maizē nāki, kļūt, zu gutem Auskommen gelangen, maizē auga mūs[u] māsiņa, im Wohlstande wuchs unser Schwesterlein auf BW. 26077. [maizes tē̦vs U., Pflegevater, Brotgeber; maizes bē̦rns U., Pflegekind; ein in Dienst und Nahrung Stehender]. ir es tādu sievu ņe̦mtu, kas ar savu maizi nāktu, auch ich möchte eine solche Frau nehmen, die mit ihrer eigenen Kost käme. duodat, brāļi, kur duodami, duodat maizes zemītē; lai es savas villainītes par maizīti neizdevu! Ltd. 1172 (Var.: maizītē neapēdu), damit ich nicht meine Tücher fiir den Lebensunterhalt weggeben müsste. Sprw.: vai tad tu savu prātu maizē apēdis? maizi duot, apgādāt ar maizi, den Unterhalt geben, ernähren: viena māte spēj desmit bē̦rniem maizi duot, bet desmit bē̦rnu nespēj vienai mātei. adu cimdus, adu zeķes,... duošu tautu dēliņam, kas mūžiņu maizes deva BW. 1176. mūžā maize, Iebenslänglicher Unterhalt, lebenslängliche Pension: pie bāliņa man neaugā mūža maize tīrumā BW. 1688. kungs deva sulainim mūža maizi. ve̦cuma maize, Altersversorgung: pagasts duod, viņam ve̦cuma maizi A. XI, 152; ve̦cuma maizi ēst Kaudz. tas vairs maizē nekuodīs, der wird sterben. maizē duot, ņemt, in die Kost geben, nehmen. dē̦ls lūdz tē̦vu meitas pieņemt maizē LP. IV, 40. Zu maize gesellt sich zuweilen ein zweiter wichtiger Teil der Nahrung: sāls, das Salz: uzklājuši galdautiņu, uzliek man sāl[i] ar maizi BW. 13250, 27. paldies par sāli un maizi, ich danke für die Mahlzeit;

3) das Brot als Inbegriff alles Guten:
neaizlaid od. nelaid maizi gar durvīm, lass nicht das Gute vorübergehen, benutze die günstige Gelegenheit;

4) das Korn, Getreide
Zbiór XVIII, 468: paskatuos lauciņā, vai maizīte tīra auga Ltd. 1182. juosla palika karājamies līdz nākamai maizei, t. i. rudzu pļaujai Konv. ² 149. [maizes paduoms U., Kornvorrat];

5) maizes diena, der 4. Juni Etri. II, 181. [Wohl zu mìezis, die Gerste.]

Avots: ME II, 552, 553

‡ III maudinât "?": man Laimiņa mūžu spriede divējām māmiņām; vienai mazu izaudzēt, uotrai lielu m.: savai mazu izaudzēt, tautu - lielu m. Tdz. 38463. Mit au aus ał? S. Le. Gr. 146.

Avots: EH I, 786

[me̦stavas Welonen "aušanai satītas dzijas uz šķē̦rumiem"]; me̦stavas [Warkl.], me̦stuves, Gestell zum Aufscheren N. - Bartau, [Bielenstein Holzb. 393 mit Abbild.; me̦stava (Kammlade?): sāk klaudzēt me̦stava, šķirties nītis, mīties paminas A. Brigader.] Nebst li. mestùvai zu mest.

Avots: ME II, 606

nùovaukšķêt, nùovaũkšêt [Jürg., eine Zeitlang bellen Ermes (mit kšķ ), Autz: ja suns kâ negribē̦dams neskaidri ierejas, saka, ka viņš nuovaukšējis vien Golg., Lös., Erlaa, Drobbusch; "nuoklaudzēt" (gespr.: -vaušķēt) Semershof; viel Unsinn schwatzen (mit aû) Serben, Selsau u. a.; den beim Schlagen entstehenden Laut von sich geben, erkrachen: sit pa galvu, ka nuovaukšķ vien Jürg.] nuozvēlās uz gultas malas, tâ ka visās četrās staklēs nuovaukšēja Blaum., [Bewershof, Bers. stirnai nagi vien nuovaukšķēja, kad aizskrēja Sessw.; tilts pāri braucuot nuovaukšķēja Kalz.;

Avots: ME II, 883

tît: auch Nötk., Sonnaxt, (mit î ² ) Lesten, Salis, Seyershof; prs. tiņu auch Lesten, Nötk.; ap pirkstu t. Seyershof "padarīt laipnu, pieļāvīgu". Ref. -tiês,

1): man ar ve̦cām drēbēm jātinas (= jāģērbjas) Seyershof;

3): t. (draudzēties) ar kuo Seyershof. Subst. tinējs,

1): spuoļu tinējiņš BW. 7005. tin gālu, tinēja! 24708, 7. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 686

vilnât, -ãju,

1) vil˜lât Dunika Frauenb., wollig werden; sich mit Flaum überziehen:
dẽle sāk villāt Dunika;

2) vilnât ² Bers., Heidenfel
KatrE., Lubn., Sessw., Zvirgzdine, vil˜lât Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrascch C., Jürg., Nötk., N.-Salis, PS., Tri k., Zögenhof, villât ² Erlaa, Golg., Schwanb., villât U., villuôt Frauenb., (an den Haaren) zupfen, zausen, raufen, reissen: villāt matus Aps. III, 29. suns vilnā aitu KatrE. Refl. -tiês,

1) sich mit Wolle bedecken, mit Wolle bewachsen
(vilnāties) Vīt.; "vilnu audzēt" (vilnuoties) Ronneb.: skrej uz Vāczemi vilnuoties! ruft man einem geschorenen Schaf zu Ronneb.;

2) vilnâtiês Vīt., villâtiês C., Nötk., PS., Salis, Trik., (mit il ² ) Golg., vilnuôtiês Panemune, vil˜ luôtiês Siuxt, villuõtiês Grünwald, U. Edwalen n. Biel., Pilten, sich (in den Haaren
U. ) raufen, zausen, reissen villuôtiês Frauenb., Nötk., sich prügel Naud.: puikas sāk vilnāties Vīt. suņi villājas Salis. e̦suot briesmīgi villuojušies tirgū; cits gluži piesists Naud.

Avots: ME IV, 594

I vĩžāˆt Orellen n. FBR.. XI, 44, AP., C., Dunika, Karls., Pernigel, PS., Salis, Trik., Wolm., (mit ì ² ) Kl., Prl., vīžât U., -âju, vĩžuôt AP., BL., Frauenb., Iw., Jürg., N.-Bartau, Pankelhof, Ramkau, Schnehpeln, Selg., Siuxt, Wandsen, (mit ì ) Erlaa, Kalzenau, Kl., Selsau, Sessw., (mit î ) Gr.-Buschh., Sonnaxt, vīžuôt U., mögen, wollen U., Karls.; nicht faul sein, etwas gern tun Neik. n. U.; verstehen, geschickt zu etwas sein Allunan n. U.; nevĩžât nevīžuôt St., nicht mögen, nicht pflegen (zu tun u. s. w.), sich nicht die Mühe geben U. (unbek. in Oknist): Sprw. sliņkis pat mirt nevīžuo Br. sak. v. 1129. pa˙priekšu ne̦s ar sietu, vē̦lāki ir pat ar spanni nevīžuo Br. s. v. p. 81. ve̦ca... māte, nevīžuoja kalnā kāpt BW. 9282. slinkas meitas nevīžuoja 1928. ve̦cs un slinks uz tuo pēdējuo puostu - ne spaini ūdens vīžuo ķēķī îenest Upītis Dzim. 21. tādi sievišķi nevīžuo ne ceļa pagrìezt Frauenb. viņa nav vīžuojuse ne˙maz strādāt LP. N, 227. tu nevīžuo saprast Ver. I, 774. duod, cik ruoka vīžuo RA. viņš... vīžuo saudzēt savu meiteni Janš. Līgava I 419. Eher wohl. aus estn. wīzima "vermögen, mögen, Lust haben" (s. Thomsen Beröringer 287 und Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 13 f.), als nach Leskien Abl. 289 (mit Zweifel) und Scheftelowitz KZ. LIV, 251 zu li. užsivíežti "sich überwinden".

Avots: ME IV, 651