raudzēt

raûdzêt, -ẽju, säuren, in Gärung bringen: kāpuostus raudzēt, Kohl einmachen, säuern. ādas raudzēt, Felle beizen, gären lassen: jauņuvīte tev uzsedza neraudzē̦tu teļu ādu BW. 25296. vilks izvilcis aitas ādu nuo raudzējamā trauka (aus dem Lohekübel) LP. V, 190. raudzē̦ti (reibinuoši) dzērieni Antröp. II, 84. vilkatas grib labprāt nuo pļāvējiem dabūt raudzē̦tu maizi (gesäuertes Brot) LP. VII, 913. tabaku raudzēt, Tabak präparieren Erlaa, Oppek. n. U. Refl. -tiês, gären: trīs gadiņi nāburgam vīna blašķe raudzējās BW. 22830, 2. Zu rûgt, raûgs.

Avots: ME III, 485

raudzēt

raûdzêt, ‡

2) faulen lassen
Orellen: nu tur tās de̦sas tiek pagrabpriekšā raûdzē̦tas2.

Avots: EH II, 356

raudzēt

raudzêt (tabaku): raudzêt Kaltenbr. "laist, radīt nelielus dūmus". ‡ Subst. raudzē̦tājs, ein Raucher: pīpē̦tāji, raudzē̦tāji mūs[u] māsiņu nuove̦duši BW. 16318, 4 var. (aus Kreuzb.).

Avots: EH II, 356